AI fotoAugsta un pūkaina biskvītkūka (bez cepamā pulvera)
Augsta, pūkaina biskvītkūka bez cepamā pulvera — gaisīgums rodas tikai no labi saputotām olām.
Marķējumi tiek noteikti automātiski pēc sastāvdaļām un var būt neprecīzi. Ja tas ir svarīgi, pārbaudi uz iepakojuma.
Sastāvdaļas

- 4 gab. Olas istabas temperatūrā
- 100 g Cukurs
- 65 g Kartupeļu ciete
- 65 g Kviešu milti
Soļi
Iesitiet istabas temperatūras olas, pievienojiet cukuru un sakuliet ar mikseri 10-15 minūtes, līdz masa kļūst gaiša, pūkaina un gaisīga.
15 minAtsevišķā traukā izsijājiet miltus un kartupeļu cieti, samaisiet, tad pamazām pievienojiet saputotajām olām, uzmanīgi maisot ar lāpstiņu no apakšas uz augšu.
Ielejiet mīklu 22 cm diametra formā, iesmērētā ar sviestu un apkaisītā ar miltiem.
Cepiet sakarsētā cepeškrāsnī ar konvekciju 180 grādos apmēram 25 minūtes, pirmās 20 minūtes neatverot durtiņas.
25 minCepšanas beigās pārbaudiet gatavību ar koka irbulīti: tam jābūt sausam vai ar dažām sausām druskām.
Izņemiet biskvītu no cepeškrāsns un ļaujiet tam pilnībā atdzist uz restītes.
Šī ir īstā biskvītkūka — bez cepamā pulvera, bez sodas, tikai olas, cukurs un divi mīlti. Visa augstuma un pūkainuma noslēpums ir gaiss, kas ir saputots olās pašā pirmajā solī. Nekas vēlāk to gaisu nerada, krāsns to tikai notur un sastingdina.
Tāpēc patiesais jautājums nav "cik ilgi cept", bet "cik ilgi un cik rūpīgi putot". Desmit, piecpadsmit minūtes ar mikseri nav pārspīlēts laiks — tā masa tiešām jāsaputo gaiša, bieza, lentveida, tāda, kas krītot no putotāja uz brīdi notur formu. Ja apstāsies pāragri, kūka necelsies, lai cik precīzi cepsi.
Vai izdosies, ir atkarīgs no trīs lietām: olu temperatūras, putojuma ilguma un no tā, vai durtiņas pirmajās divdesmit minūtēs paliek ciet. Ikviena no šīm trim vietām var sagraut rezultātu, un tad vaina parasti tiek piedēvēta krāsnij, kaut patiesībā cēlonis bija citur.
Olām jābūt istabas temperatūrā — tas nav sīkums priekš izskata. Aukstas olas putojas lēnāk un ar mazāku apjomu, jo tauki olā ir stingrāki un gaisa burbuļiem grūtāk ieķerties olbaltumā. Ja olas tikko no ledusskapja, ieliec tās uz pusstundu siltā ūdenī — ātrāk nekā gaidīt dabiskā ceļā.
Cukurs šeit nav tikai saldums, tas stabilizē putas — izšķīst olu masā un palīdz turēt gaisa burbuļus, kamēr tie vēl ir trausli. Tāpēc cukuru pievieno jau putošanas sākumā, nevis beigās iejauc gatavajā putā — tad tas vienkārši nogrims uz dibena un neko nestabilizēs.
Kartupeļu ciete un kvieši milti kopā dod divas lietas: cieti ļauj kūkai palikt mīkstai un gandrīz mīklainai iekšā, kvieši milti dod struktūru, lai kūka nesabirst. Daži saka, ka cietes var neņemt un aizstāt ar vairāk miltiem — nē, jo tad kūka paliks sausāka un grūtāka, cietes trūkums tieši atņem to pūkainumu, ko tik ilgi putoji olās. Ja kartupeļu cietes nav pie rokas, meklē aizstājēju pēc principa — kaut ko smalku, bez glutēna, kas neveido lipīgu masu, nevis tieši kukurūzas cieti vai citu konkrētu produktu, tās darbojas līdzīgi, bet ne identiski.
Miltu un cietes iejaukšana ir tas brīdis, kur viss var sabrukt pēc piepūles pie mikseriem. Jauc no apakšas uz augšu, lēni, ar lāpstiņu, nevis riņķveidā un nevis mikserī — mērķis ir nesagraut gaisa burbuļus, tikai izkliedēt sauso masu starp tiem. Ja jauc pārāk intensīvi, viss putojums, kam ziedoji piecpadsmit minūtes, pazūd dažu sekunžu laikā.
Durtiņu neatvēršana pirmajās divdesmit minūtēs nav māņticība, bet fizika — biskvīts cepas uz gaisa paplašināšanās, un auksts gaiss, kas ieplūst, atdzesē virsmu, kūka saļimst uz iekšu, pirms tai ir izveidojusies stingra struktūra. Vēlāk, kad kūka jau "sastingusi", durvis var atvērt bez bažām, bet pirmajās minūtēs pacietība ir vienkārši sastāvdaļa, tāpat kā milti vai olas.
Latvijas virtuvē lielākā daļa krāsnu ir ar konvekciju vai vismaz ar kaut ko tuvu tam, tāpēc 180 grādi strādās līdzīgi vairumā gadījumu, bet katra krāsns silda citādi — pārbaude ar koka irbulīti ir drošāka nekā uzticēties taimerim. Jāsajauc arī ar to, ka 25 minūtes ir apakšējā robeža, ne galīgais skaitlis — kūka pati pasaka, kad ir gatava, caurdurta tā paliek gandrīz tīra.