AI fotoSelerijas, pētersīļu, ābolu un burkānu smūtijs
Svaigs un veselīgs smūtijs no selerijas, burkāniem, āboliem un pētersīļiem, gatavots sulu spiedē.
Marķējumi tiek noteikti automātiski pēc sastāvdaļām un var būt neprecīzi. Ja tas ir svarīgi, pārbaudi uz iepakojuma.
Sastāvdaļas
- 2 gab. Kātu selerija
- 4 gab. Burkāns
- 2 gab. Ābols
- 10 gab. Pētersīļi
Soļi
Burkānus nomizojam, nogriežam galus, sagriežam gabaliņos un ieliekam sulu spiedē.
Pētersīļus rūpīgi nomazgājam, rupji sagriežam un pievienojam burkāniem.
Ābolus nomazgājam, sagriežam četrās daļās, izņemam serdi un ieliekam sulu spiedē.
Kātu selerijas nomazgājam, noņemam ārējo kārtu, sagriežam gabaliņos un pievienojam pārējiem ingredientiem.
Aizveram sulu spiedes tvertni un ieslēdzam ierīci.
Pirms lietošanas iegūto sulu samaisām ar karotīti.
Šis nav smūtijs klasiskajā nozīmē — tas ir spiestas sulas dzēriens, kaut arī nosaukumā ir vārds "smūtijs". Sulu spiede un blenderis strādā pēc pavisam atšķirīgas fizikas, un tas, kura ierīce tev ir virtuvē, izlemj, vai šis dzēriens vispār sanāks tāds, kā iecerēts. Spiede atdala šķiedru no šķidruma — spiedienā izspiež sulu, bet mīkstumu izmet ārā. Blenderis to nedara — tas sasmalcina visu kopā, šķiedru ieskaitot, un rezultāts ir biezāks, duļķaināks, ar citu mutes sajūtu.
No tā arī izriet, vai sanāks. Ja mājās ir spiede, dzēriens būs dzidrs, viegls, strauji dzerams — burkāna saldums, ābola skābums, selerijas sāļā piezīme un pētersīļu zaļā asums saplūst vienā malkā. Ja spiedes nav un lieto blenderi, dabūsi biezāku, šķiedrainu masu — tas nav slikti, bet tas ir cits dzēriens, un to vajag atšķaidīt ar ūdeni, lai vispār varētu dzert.
Daži saka — sulu spiede un blenderis ir viens un tas pats, tikai nosaukums maināms. Nē, jo spiedē šķiedra paliek atkritumos, bet blenderī tā paliek glāzē. Tas maina ne tikai konsistenci, bet arī to, cik ilgi dzēriens paliek stabils — spiesta sula ātri sāk šķirties un oksidēties, jo tajā nav šķiedras, kas to turētu kopā.
Man pašam spiedes receptes nav liela pieredze — es strādāju vairāk ar katlu un pannu, nevis ar sulu tehniku. Tāpēc par to, kā tieši uzvedas šī konkrētā maisījuma sula laika gaitā, saku godīgi — neesmu pats pārbaudījis katru niansi, tikai to, ko diktē pati ierīces fizika.
Burkāns šeit dod saldumu un biezumu — tas ir dzēriena mugurkauls. Izvēlies stingru, ne gumijainu burkānu; ja tas liecas kā gumija, nevis lūst, tas ir vecs un sausāks, sula būs mazāk, garša — blāvāka. Aizstājējs pēc kritērija: jebkurš cietas tekstūras, saldens sakņu dārzenis, kas nelūst viegli pārlaužot — bieži tas būs biete, bet tā iekrāsos visu glāzi tumši sarkanu, par to jāzina.
Ābols dod skābumu, kas līdzsvaro burkāna saldumu un selerijas sāļumu — bez tā dzēriens būtu viendimensionāls, pārāk saldens. Serdi izņem, jo sēklas un cietā daļa aizsprosto spiedes mehānismu un dod rūgtenu piegaršu. Kritērijs aizstājējam: skāba vai skābena augļa suga ar sulīgu mīkstumu, piemēram, bumbieris, ja grib mazāk skābuma.
Kātu selerija ir tas elements, kas dara dzērienu "pieaugušu" — sāļa, zaļa, nedaudz rūgtena nots, kas neļauj visam noslīdēt uz saldu sulu. Ārējo kārtu noņem, jo tajā ir cietas šķiedras, kas spiedē nesaspiežas līdz galam un paliek mutē kā diegi. Ja selerijas nav, meklē kaut ko ar līdzīgu sāļi-rūgtenu asumu — piemēram, pētersīļu sakni, bet tad pētersīļu lapas jāsamazina, lai nesanāk pārāk zaļa garša.
Pētersīļi šeit nav dekors, bet garšas smaile — tie piešķir svaigumu, kas citādi pazustu zem burkāna salduma. Rūpīga mazgāšana ir obligāta, jo smilšu graudiņš starp lapiņām spiedē nozīmē smilšainu sulu, un to vairs neizlabo. Aizstājējs pēc kritērija: jebkurš svaigs, asa aromāta zaļumaugs maziem daudzumiem — kinza vai dilles maina raksturu krasi, tāpēc liec piesardzīgi, mazāk nekā pētersīļus.
Latvijas virtuvē šis dzēriens ir svešs tradīcijai — pie mums vēsturiski dzēra skābu pienu, sulas no ogām vai rudzu dzērienus, nevis spiestas dārzeņu sulas. Tas nav trūkums, vienkārši jāsaprot, ka šeit nav gadsimtiem veidotas gudrības, kas pasaka, kad tas "izdevies" — nāksies paļauties uz garšu pašam, nevis uz atmiņu no vecmāmiņas virtuves.
Pacietība šajā receptē izpaužas savādāk nekā katlā — tā nav gaidīšana pie plīts, bet rūpīga mazgāšana un tīrīšana pirms spiešanas. Steiga šeit nozīmē smilšainu vai rūgtu sulu, nevis nepietiekami izceptu ēdienu, bet rezultāts ir tikpat sabojāts.