Citrusu-citronzāles "Margarita"AI foto

Citrusu-citronzāles "Margarita"

Svaigs kokteilis ar laima un citronzāles-ingvera sīrupu, tekilu un ledu.

Porcijas: 1 Sagatavošana 5 min Gatavošana 5 min Citi
Vegānisks
Marķējumi tiek noteikti automātiski pēc sastāvdaļām un var būt neprecīzi. Ja tas ir svarīgi, pārbaudi uz iepakojuma.

Sastāvdaļas

  • 1 gab. Citronzāle smalki sarīvēts stublājs
  • 20 g Ingvers smalki sarīvēts
  • 15 g Glikozes sīrups
  • 75 g Cukurs
  • 2 gab. Laims bioloģisks, sulai
  • 75 g Ūdens
  • 4 ēd.k. citronzāles un ingvera sīrups
  • 60 ml Tekila
  • 1 gab. Laims bioloģisks, sula no pusītes, atlikums daiviņās
  • gab. Ledus kubiņi kubiņos

Soļi

  1. Ieliekiet katliņā smalki sarīvētu citronzāli, ingveru, glikozes sīrupu, cukuru un ūdeni, uzvāriet un vāriet, līdz cukurs pilnībā izšķīst.

    4 min
  2. Atdzesējiet katliņā, pievienojiet laima sulu un izkāsiet sīrupu caur smalku sietu.

    15 min
  3. Ieliekiet citronzāles sīrupu, tekilu, laima sulu un ledu šeikerī un sakratiet.

  4. Pasniedziet glāzē, kas piebērta ar ledu, ar laima daiviņu.

    1 min

Šis nav kokteilis, kas top no pudelēm — šis ir sīrups ar tekilu, un sīrups ir viss darbs. Margarita pamatā ir trīs spēki: skābums, saldums un stiprums, kas viens otru balansē. Jūs te neņemat gatavu citronzāles sīrupu no veikala, jūs to vārāt pats no stublāja un ingvera, un tieši tas lemj, vai dzēriens būs dzīvs vai plakans.

Vai izdosies, ir atkarīgs no diviem momentiem. Pirmkārt — vai sīrupu izkāšat pietiekami smalki, lai glāzē nebūtu šķiedras drumslu, kas kokteili padara par zupu. Otrkārt — vai ledus šeikerī ir pietiekami daudz un pietiekami auksts, lai dzēriens atdzistu tajā īsajā brīdī, kamēr to krata, nevis pēc tam glāzē, kur atšķaidījums to tikai sabojā. Tekila un laima sula nav masīvi, kas piedod kļūdas — tie uzreiz parāda, ja sīrups nav līdzsvarots.

Citronzāle dod eļļaino, citrusveidīgo aromātu, kas ir smalkāks un zaļāks par laimu — tā nav skābuma avots, tā ir smarža. Sarīvējiet stublāju pēc iespējas smalkāk, jo tā šūnas atveras un eļļas izdalās ūdenī ātrāk; rupji grieztu stublāju varat vārīt cik gribat, aromāts tāpat paliks pudurī. Ja citronzāles nav, meklējiet kaut ko ar līdzīgu — zaļu, citrusveidīgu, nedaudz ingvera piegaršu; tuvākais aizstājējs ir laima miza plus nedaudz svaigas piparmētras, bet tas ir cits dzēriens, ne tas pats.

Ingvers šeit nav garšvielas dēļ asumam uz mēles — vārot sīrupā tas atdod savu asumu lēnām, karstumam izšķīdinot asās eļļas ūdenī. Jo smalkāk sarīvēts, jo vairāk virsmas saskarei ar šķidrumu, jo bagātīgāks rezultāts. Vecs, šķiedrains ingvers dos mazāk — meklējiet stingru, gludu, bez saburzītas mizas.

Glikozes sīrups cukura sīrupā nav greznums, tas ir tehnisks trūks: tīrs cukura šķīdums, atdzisis, mēdz atkal kristalizēties, veidojot smilšainu nogulsni. Glikoze šo procesu traucē, jo tās molekulas neļauj cukuram sakārtoties atpakaļ kristālos. Ja glikozes sīrupa nav, var iztikt arī bez tā — tikai sīrupu lietojiet svaigu, nedaudz uzglabājot, un nekratiet to pirms laika, cerot uz ilgu mūžu ledusskapī.

Pats vārīšanas process ir vienkāršs, bet mānīgs: jums jāredz, nevis jāmēra. Kad cukurs pilnībā izšķīdis — šķidrums kļūst caurspīdīgs, bez graudainuma apakšā un pie sienām — tad vāriet vēl brīdi, lai citronzāle un ingvers atdod aromātu, un ņemiet nost no uguns. Pārvārīt nav traģēdija, bet nevajadzīga — sīrups tik un tā tiks izkāsts, un pārāk ilga vārīšana vienkārši iztvaicē ūdeni un maina proporcijas, nevis uzlabo garšu.

Laima sula abās vietās — sīrupā un šeikerī — strādā pret saldumu. Bioloģisks laims šeit minēts tāpēc, ka mizu nedaudz skar rīvējot vai spiežot, un apstrādāta miza var atstāt rūgtenu, ķīmisku piegaršu. Ja bioloģiska laima nav, parasts arī der, tikai sulu spiežot necentieties izspiest pašu pēdējo pilienu kopā ar mizas eļļām.

Tekila ir pamats, uz kura viss balstās, bet šajā receptē tā nav galvenais varonis — tā ir platforma citronzāles un laima spēlei. Stiprāka vai vājāka tekila maina dzēriena raksturu vairāk nekā jebkas cits, bet kā to izvēlēties, nepateikšu — to pieredzi man nav, kur ņemt.

Dažs teiks, ka Margaritu vajag ar sāls malu uz glāzes — nē, ne šoreiz, jo receptē tā nav un sāls šeit tikai apslāpētu to smalko citronzāles-ingvera līdzsvaru, ko tikko izvārījāt. Ja sāli gribat, ejiet uz klasisko versiju, bet tad arī sīrupu jau nevajag.

Ziņot par šo recepti hello@fridge.menu