AI fotoKlementīnu marmelāde
Saulaina marmelāde no mandarīniem, citrona, krustnagliņām un piparkoka garšvielām — gatava kārtīgi uzziest uz maizes.
Marķējumi tiek noteikti automātiski pēc sastāvdaļām un var būt neprecīzi. Ja tas ir svarīgi, pārbaudi uz iepakojuma.
Sastāvdaļas
- 500 g Mandarīni
- 1 gab. Citrons sula un smalki rīvēta citrona miziņa
- 400 g Cukurs
- 1 šķipsniņa Krustnagliņas
- 1 šķipsniņa Smaržīgie pipari
Soļi
Nomizojiet mandarīnus, izņemiet visas sēklas un sagrieziet kubiciņos.
Ievietojiet mandarīnus katliņā kopā ar citrona miziņu, citrona sulu, cukuru, krustnagliņām un smaržīgajiem pipariem.
Uzvāriet un sautējiet ar vāku uz vidējas uguns 30 minūtes.
30 minSablenderējiet marmelādi ar iegremdējamo blenderi, līdz tā sasniedz vēlamo konsistenci.
Sakarsētu marmelādi pildiet tīrās, tvaicētās burciņās, pēc vēlēšanās pārlejiet ar konjaku vai citu stipru alkoholu.
Marmelāde no veseliem mandarīniem — nevis tikai sulas, nevis tikai mizas, bet visa augļa, kubiciņos, ar sēklām izņemtām un ar citrona sulu un miziņu klāt. Tas ir svarīgi, jo pektīns, kas liek marmelādei sastingt, sēž galvenokārt baltajā, sūkainajā mizas daļā un sēklās — citrons to piešķir papildus, jo mandarīnos pektīna ir mazāk nekā citronos vai apelsīnos. Bez tā iznāk salds mandarīnu sīrups, nevis marmelāde.
Izdošanās nav atkarīga no pulksteņa, bet no tā, ko redzi katliņā. Trīsdesmit minūtes ir sākumpunkts, ne beigas — masai jāsabiezē tā, lai karote, izvilkta cauri, uz brīdi atstāj redzamu rievu dibenā. Ja šķidrums joprojām skrien vaļā kā ūdens, vāri tālāk, vāku var noņemt, lai ūdens aiziet garā.
Garšvielas — krustnagliņas un smaržīgie pipari — tur ir piparkūku garā, ne nejauši. Tas ir ziemas cepums šķidrā veidā, un ar rudzu maizi uz brokastu galda tas der labāk nekā var šķist.
Mandarīni paši ir šā ēdiena miesa un kauls — izvēlies tos ar biezāku, raupjāku mizu, jo tur pektīna vairāk nekā plānmizainajos, viegli mizojamajos. Ja pieejami tikai klementīni vai citi mandarīnu paveidi, tas nav traucēklis — nosaukums teksta sākumā to jau pasaka, svarīgākais ir citrusa suga, ne etiķete. Apelsīns kā aizstājējs der arī, bet rezultāts būs skābāks un gaišāks pēc garšas, tāpēc cukuru toreiz var samazināt.
Citrons dod divas lietas vienlaikus — skābumu, kas līdzsvaro mandarīnu saldumu, un pektīnu, kas trūkst mandarīnos pašos. Rīvē tikai dzelteno kārtu, balto atstāj, jo tā ir rūgta. Ja citrona nav pie rokas, der jebkurš skābs citrusaugs ar mizu — galvenais kritērijs: skābums plus mizas klātbūtne, ne konkrēts augļa nosaukums.
Cukurs šeit nav tikai saldumam — tas konservē. 400 g uz 500 g augļu ir samērā klasiska marmelādes proporcija, kas dod burciņai ilgāku mūžu bez ledusskapja. Mazāk cukura nozīmē mīkstāku, īsāk uzglabājamu marmelādi — tas ir pieļaujams, ja ēdīsi to tuvāko nedēļu, nevis glabāsi līdz pavasarim.
Vāks uz katliņa pirmajā vārīšanas daļā tur mitrumu iekšā, lai mandarīni izvāra savu sulu un pektīnu, nepiedegot. Pēc tam, kad masa jau šķidra, vāku var noņemt — tagad mērķis ir iztvaicēt lieko ūdeni, nevis mīkstīt augli. Daži saka, ka marmelādei vienmēr jāvāra atklāti no paša sākuma. Nē, jo tad mizas daļas var piedegt pie dibena, pirms tās paspēj atlaist pektīnu.
Blenderēšana ar iegremdējamo blenderi ir šīs receptes brīvā daļa — konsistenci nosaka tu, nevis recepte. Rupjāka blenderēšana dod marmelādi ar gabaliņiem, kas labi stāv uz rudzu maizes; smalkāka — gludu, stikla burkā glīti izlīgstošu masu. Tvaicētas burkas un karsta pildīšana nav formalitāte — tas ir vienīgais veids, kā marmelāde drošā veidā nostāv ārpus ledusskapja, un alkohols pāri, ja to lieto, ir papildu barjera pelējumam, ne garšas trikss.
Man pašam ar šo precīzo recepti pieredzes nav — runāju no vispārējas marmelādes vārīšanas loģikas, ne no šīs konkrētās burkas, ko esmu aiztaisījis. Tāpēc par to, cik ilgi tā stāv tavā plauktā, lauzīšu neko klāt nelikšu — to pateiks tikai savs mēģinājums un sava deguna pārbaude pēc nedēļas.