AI fotoPasta ar saldo krējumu un šķiņķi
Ātrs un sātīgs pastas ēdiens krēmīgā mērcē ar šķiņķi — lielisks risinājums ikdienai.
Marķējumi tiek noteikti automātiski pēc sastāvdaļām un var būt neprecīzi. Ja tas ir svarīgi, pārbaudi uz iepakojuma.
Sastāvdaļas
- 320 g Penne
- 1 daiviņa Ķiploks
- 50 g Sviests
- 250 g Šķiņķis
- 200 ml Saldais krējums
- Parmezāns pēc garšas
- Sāls pēc garšas
- Melnie pipari pēc garšas
Soļi
Uzkarsē ūdeni pastai un pasāli to pēc garšas.
Lielā pannā izkausē sviestu un pievieno pārgrieztu un no serdes attīrītu ķiploka daiviņu.
Kad ķiploks labi apcepies, pievieno kubiņos sagrieztu šķiņķi un cep uz vājas uguns apmēram divas minūtes.
2 minPievieno saldo krējumu, labi sajauc un gatavo vēl trīs minūtes, pievienojot sāli un melnos piparus.
3 minPastu vāri al dente, nolej ūdeni un pārliec pannā ar mērci.
Maisi pastu ar mērci apmēram minūti, lai tā labi piesūktos.
1 minSakārto pastu uz šķīvjiem, bagātīgi pārkaisot ar parmezānu un papildus melnajiem pipariem.
Pastu ar saldo krējumu un šķiņķi pasniedz tūlīt karstu.
Šis ir viens no tiem ēdieniem, kas glābj vakaru, kad veikalā paskrien pēc darba un nav spēka domāt. Krējuma mērce ar šķiņķi un ķiploku — nekā sarežģīta, bet gatavošanas kārtība nav nejauša. Viss balstās uz to, ka sviests un ķiploks dod garšas bāzi, šķiņķis atdod sāļumu taukiem, un krējums to visu satur kopā.
Izdošanās nav atkarīga no pulksteņa, bet no acīm un deguna. Ķiploks pannā — tiklīdz tas kļūst zeltains un smarža kļūst saldena, nevis dedzinoša, tas ir gatavs, ne minūti vairāk, jo sadedzis ķiploks mērcei dod rūgtumu, ko nekāds krējums vairs nenoslēpj. Šķiņķa kubiņi cepas, lai atlaistu nedaudz tauku pannā — tie ir mērces garšas pamats, tāpēc tur nav jāsteidzas.
Pastas al dente stāvoklis — tā, kas vēl nedaudz pretojas zobam, nevis birst — ir otrs atskaites punkts. Viss pārējais, krējuma iebiezēšana, pastas sajaukšana ar mērci, notiek acīmredzami: mērce sabiezē un apvij karoti, pasta spīd, nav vairs sausa.
Penne šeit ir labs izmērs tieši tāpēc, ka tā rievotā forma un caurums vidū notur mērci iekšā un ārā — plakanai pastai krējuma mērce drīzāk notecētu šķīvja malā. Ja mājās ir cita īsā pasta ar rievām vai dobumu, tā nostrādās tikpat labi; svarīgi, lai forma ķertu mērci, nevis slīdētu tai gar virsu.
Šķiņķis dod sāļumu un nedaudz tauku, kas krējumā veido garšas pamatu — bez tā mērce būtu plakana un pārāk piena garšas. Ja šķiņķa nav, derēs jebkas ar līdzīgu sāļumu un tekstūru, kas cepot atlaiž taukus, nevis izžūst skaidā. Parmezāns pēc tam nav dekors — tā sāļā, nedaudz rieksta garša aizver mērces garšu kopā ar pastas cietes piesūkto krējumu.
Saldais krējums ir mērces ķermenis — tas nesaraujas kā piens, jo tam ir vairāk tauku, kas notur emulsiju kopā ar cietes ūdeni no pastas. Dažs saka, ka var aizstāt ar pienu un miltiem — nē, jo tad iznāk bešamela paveids ar citu tekstūru un garšu, nevis šī mērce. Ja tomēr krējuma nav, jāņem kaut kas ar līdzīgu tauku daudzumu, lai mērce nesabirst uz pannas karstuma.
Ķiploks un sviests ir pamats, uz kura viss stāv — sviests necep tik karsti kā eļļa, tāpēc ķiploks apcepas lēnām un nesadeg, kamēr sviests pats piešķir mērcei maigumu. Tas ir arī iemesls, kāpēc pannai šeit labāk nestāvēt uz pilnas uguns — sviests pie tās sadegtu, pirms ķiploks paspētu atdot savu garšu.
Ūdens, kurā vārīta pasta, nav vienkārši nolējams — tā cietes atlikums palīdz mērcei pieķerties pastai, nevis palikt pannas dibenā. Tāpēc solis, kur pasta un mērce vēl kopā pamaisās minūti pannā, nav formalitāte: tur mērce un pasta beidzot sastopas kā viens veselums, nevis kā divi atsevišķi ēdieni uz šķīvja.
Man šī recepte nav gatavota, tāpēc nevaru apgalvot, kā tieši smaržo tas brīdis, kad ķiploks pannā sasniedz savu punktu — paļaujos uz to, ko pati mērces loģika saka, nevis uz savu piemēru no tās virtuves.
·