Semifredo ar jogurtu, svaigs deserts bez želatīnaAI foto

Semifredo ar jogurtu, svaigs deserts bez želatīna

Viegls vasaras deserts bez želatīna — kārtains jogurta un putukrējuma saldējums ar zemenēm, mellenēm un kivi.

Porcijas: 6 Sagatavošana 30 min Deserti
VeģetārsSatur: piens
Marķējumi tiek noteikti automātiski pēc sastāvdaļām un var būt neprecīzi. Ja tas ir svarīgi, pārbaudi uz iepakojuma.

Sastāvdaļas

  • 500 g Liess baltais jogurts
  • 200 ml Putukrējums
  • 20 g Pūdercukurs
  • 180 g Iebiezinātais piens
  • 300 g Zemenes
  • 1 saišķis Mellenes
  • 1 gab. Kivi
  • 1 saišķis Piparmētra dažas lapiņas

Soļi

  1. Bļodā sajauciet iebiezināto pienu ar jogurtu, maisot ar lāpstiņu, līdz masa kļūst viendabīga.

  2. Atsevišķi ar mikseri saputojiet putukrējumu kopā ar pūdercukuru līdz kuplām putām, pēc tam uzmanīgi iejauciet jogurta masā.

  3. Pārlejiet krēmu saldēšanas traukā, apsedziet un ielieciet saldētavā uz 45 minūtēm.

    45 min
  4. Nomazgājiet un nosusiniet zemenes un mellenes, sagrieziet zemenes un kivi kubiņos.

  5. Izņemiet krēmu no saldētavas un ielejiet pusi kēksa formā, kas izklāta ar pārtikas plēvi.

  6. Sakārtojiet sagrieztos augļus pa krēma virsmu.

  7. Pārklājiet augļus ar atlikušo krēmu, izlīdziniet un apsedziet ar plēvi.

  8. Ielieciet saldētavā vismaz uz 4 stundām.

    240 min
  9. Pirms pasniegšanas izņemiet semifredo no formas, ļaujiet tam pastāvēt dažas minūtes istabas temperatūrā, izrotājiet ar piparmētru un augļiem.

Semifredo nozīmē "pusi sasaldēts" — tas nav saldējums, kas sasalis cietsirdīgi, bet krēmveida masa, kas saldētavā paliek mīksta, griežama ar karoti. Želatīnu te neliek, un tas nav trūkums — putukrējums un iebiezinātais piens paši dod struktūru, kas tur gaisu un neizšķīst uz šķīvja. Viss balstās uz vienu fizikālu lietu: cik daudz gaisa tu iekult putukrējumā, pirms to savieno ar jogurtu.

Vai izdosies, nosaka divas lietas. Pirmā — vai krējums ir pietiekami auksts, kad to putojat; silts krējums nekuplo, cik ilgi arī mikseri grieztu. Otrā — kā to iejauc jogurta masā. Ja maisa pārāk spēcīgi, putas nokrīt, un gatavais deserts sasalst ciets, nevis paliek krēmīgs. Tāpēc "uzmanīgi iejauciet" nav formalitāte, tas ir viss recepes stūrakmens.

Augļi šeit nav dekors priekš acīm — zemenes un kivi kubiņi, iestrādāti vidū, pārtrauc saldo masu ar skābumu un mitrumu, lai deserts neliktos viens gabals tauku. Tas ir gudrs trikts: dārgu sastāvdaļu daudzumu samazina, bet garšu padara daudzveidīgāku.

Jogurts te ir bāze, ne piedeva — tas nes skābumu, kas līdzsvaro iebiezinātā piena saldumu, un dod masai biezumu bez liekiem olu dzeltenumiem vai cukura sīrupiem, kas būtu klasiskā semifredo versijā. Ņem liesu, bezgaršas jogurtu, jo treknais vai ar piedevām sadrumstalos līdzsvaru — vienā virzienā pārāk trekns, otrā pārāk skābs vai sveš garšas.

Putukrējums ir tas, kas aizstāj želatīnu kā struktūras devēju. Putās iekultais gaiss, sasaldēts, neļauj masai pārvērsties ledus bluķī — tas paliek mīksts kā gaiss starp ledus kristāliem. Svarīgi, lai krējuma trekums būtu augsts, parasti virs 30%; zemāka trekuma krējums vienkārši nekuplo pietiekami, lai šo darbu veiktu.

Iebiezinātais piens šeit strādā divkārši — dod saldumu un vienlaikus arī cukura-ūdens attiecību, kas palīdz masai nesasalt pārāk cieti. Ja tā nav pie rokas, var domāt par kaut ko ar līdzīgu blīvumu un saldumu, nevis tikai cukuru ar pienu sajauktu — konsistencei jābūt sīrupveida, ne šķidrai.

Pūdercukurs putukrējumā ir mazs, bet precīzs solis — smalkais cukurs izšķīst putojot, rupjais granulētais paliktu kā smilts. Daudzums ir neliels tāpēc, ka galvenais saldums jau nāk no iebiezinātā piena; pūdercukurs tikai nostabilizē putas.

Augļi — zemenes, mellenes, kivi — ir izvēlēti pēc principa "skābs un sulīgs", nevis pēc konkrēta nosaukuma. Jebkurš svaigs, ne pārāk mīksts auglis ar līdzīgu skābuma devu derēs; mīksti, pārgatavi augļi izdalīs pārāk daudz sulas un sasaldēti padarīs masu ūdeņainu. Piparmētra pašā beigās ir tikai smarža un vizuāla atsvaidzinoša nots, bez tās deserts nekrīt.

Par laikiem — 45 minūtes pirmajā saldēšanā ir tikai apakšējā robeža, lai masa sabiezētu tik, ka var ieliet otro kārtu, neizjaucot augļu izkārtojumu. Pārbaudi ar karoti: krēmam jābūt biezam, bet vēl padodamam, ne cietam. Četras stundas beigās arī ir minimums — īstā zīme ir forma, kas pēc izņemšanas dažas minūtes stāvot istabas temperatūrā, atlaižas tieši tik, lai to varētu grieztā, nevis to, ka pulkstenis pateiks, kad gatavs. Mājas saldētavā, kas bieži nestrādā tik aukstā temperatūrā kā profesionālā, šis laiks var prasīt ilgāk — tā nav kļūda receptē, bet tavas iekārtas raksturs.

Ziņot par šo recepti hello@fridge.menu