AI fotoKūka ar plūškoka ziediem
Smaržīga kūka ar plūškoka ziediem, baltās šokolādes gabaliņiem un rozīnēm.
Marķējumi tiek noteikti automātiski pēc sastāvdaļām un var būt neprecīzi. Ja tas ir svarīgi, pārbaudi uz iepakojuma.
Sastāvdaļas
- 7 gab. Plūškoka ziedi svaigi ziedu ķekariņi
- 200 g Brūnais cukurs
- 3 gab. Olas
- 250 g Rikota
- 150 g Kviešu milti sijāti
- 50 g Kartupeļu ciete sijāta
- 100 g Baltā šokolāde sagriezta gabaliņos
- 50 g Rozīnes
- 0.5 gab. Grand Marnier liķieris pusglāzīte (aptuveni 25 ml)
- 1 šķipsniņa Sāls
- 16 g Cepamais pulveris
- Pūdercukurs pēc garšas
- Sviests formas ieziešanai
- Kviešu milti formas apkaisīšanai
Soļi
Uzkarsē cepeškrāsni līdz 175 grādiem. Samērcē rozīnes pusglāzītē Grand Marnier liķiera.
Atdali olu baltumus no dzeltenumiem. Dzeltenumus sakuļ ar brūno cukuru, līdz masa kļūst gaiša un gaisīga.
Pievieno rikotu, sijātus miltus un kartupeļu cieti, sagrieztu balto šokolādi, cepamo pulveri un sāls šķipsniņu. Sajauc.
Paņem plūškoka ziedus, noplūc kātiņus un zariņus, pievieno mīklai.
Izspied rozīnes no Grand Marnier liķiera, apviļā tās miltos un iemaisi mīklā.
Baltumus sakuļ putās un uzmanīgi iemaisi mīklā.
Mīklu izlej iesmērētā 24 cm diametra formā un cep 175 grādu temperatūrā.
45 minĻauj kūkai atdzist, pirms pasniegšanas pārkaisi ar pūdercukuru.
Šī ir mīksta, mitra siera-biskvīta kūka, kurā plūškoka ziedi strādā nevis kā rota, bet kā garšviela — līdzīgi vaniļai vai apelsīna mizai. Pašus ziedkopas neēd, interesē tikai zieda putekšņu un eļļas aromāts, kas kūkā atstāj ziedainu, medainu piegaršu. Latvijā plūškoks aug gandrīz pie katras lauku mājas, tāpat kā Itālijā — tur no tā taisa sīrupu un pankūkas, pie mums gan parasti tikai dzer plūškoka ziedu tēju. Tā ka šī recepte derēs tiem, kam dārzā plaukst plūškoks, bet nav ne jausmas, ko ar to iesākt.
Izdošanos nosaka divas lietas: olu baltumu putas un pats cepšanas brīdis. Rikota dara mīklu smagu, mitru, tāpēc baltumi ir tie, kas ievelk gaisu un neļauj kūkai sablīvēties par cietu, lipīgu klucīti. Ja baltumus sakuļ par mīkstiem vai iemaisi pārāk rupji, kūka pēc cepšanas apsēžas un paliek drēgna vidū.
Cepeškrāsns temperatūra nav tikai skaitlis — pie 175 grādiem mīkla cepas vienmērīgi: virsū veidojas plāna, viegli brūngana garoziņa, kamēr iekšpuse paspēj izžūt bez sadeguma. Gatavību pārbaudi nevis ar pulksteni, bet ar aci un pirkstu — virsma kļūst matēti zeltaina, maliņas atraujas no formas sienām, un, uzspiežot vidū, kūka atlec atpakaļ, nevis paliek iespiedumā.
Plūškoka ziedi jāņem svaigi, tikko plaukuši, ne jau tādi, kas jau sākuši brūnēt — tad aromāts ir rūgtens, nevis medains. Kātiņus un zariņus obligāti noplūc, jo tie satur rūgtenu vielu un cietu šķiedru, kas neizjūk mīklā. Ja plūškoka tuvumā nav, ņem to, kas dod līdzīgu ziedaino, viegli citrisko notīni — apelsīnu mizu vai pāris pilienus apelsīnu ziedu ūdens, lai gan tas vairs nebūs tas pats ēdiens, tikai radniecīgs.
Rikota dod kūkai mitrumu un vieglu skābumu, atšķirībā no sviesta tā nerada taukainu garšu, bet gan maigu, siera-biskvīta tekstūru. Ja rikotas nav, der jebkurš svaigs, nesāļš, drupanāks biezpiens veids — galvenais, lai tas nebūtu šķidrs kā krējums un ne sauss kā ceptais biezpiens.
Baltā šokolāde šeit nav saldinātājs numur divi, tā kūstot veido mazas, krēmīgas kabatiņas mīklā — tāpēc to sagriež gabaliņos, nevis sarīvē. Daži teiks, ka baltā šokolāde ir «ne īstā šokolāde», jo tajā nav kakao daļiņu, tikai sviests — tā ir taisnība, bet tieši tāpēc tā kūst maigi un nepiešķir rūgtenumu, kas šeit nav vajadzīgs.
Rozīnes, mērcētas Grand Marnier liķierī, nav tikai saldums — alkohols izšķīdina to cietību un ievelk apelsīnu piegaršu, kas sasaucas ar šokolādi un ziediem. Ja liķiera nav, der jebkurš apelsīnu aromāta šņabis vai pat tikai karsts apelsīnu sula, kurā rozīnes uzvārītas minūti — efekts vājāks, bet princips tas pats: rozīnei jākļūst mīkstai un aromatizētai, nevis tikai samitrinātai. Apviļāšana miltos pirms iemaisīšanas nav formalitāte — tā neļauj rozīnēm nogrimt kūkas apakšā cepšanas laikā.
Kartupeļu ciete kopā ar kviešu miltiem dod kūkai vieglumu, ko tīri milti nedotu — ciete pārtrauc lipekļa tīklu, un rezultāts ir trauslāks, mazāk gumijains kumsas. Parastā latviešu virtuvē ciete bieži paliek neizmantota, tāpēc ja tās nav, var aizstāt ar tādu pašu daudzumu kukurūzas cietes — princips ir vienāds, kaut izcelsme cita.
Forma 24 cm diametrā ir svarīga ne tikai izmēra dēļ — tā nosaka, cik bieza mīklas kārta cepas, un līdz ar to, vai vidus paspēj izcepties, pirms virsma sadeg. Mazākā formā kūka būs augstāka un vidum vajadzēs ilgāk, lielākā — plānāka un cepsies ātrāk, nekā raksta recepte. Un pacietība te ir īsta sastāvdaļa: ļauj kūkai pilnībā atdzist formā, pirms izņem un kaisi pūdercukuru, jo silta rikotas mīkla vēl turpina sacietēt, atdziestot, un, steidzoties, viegli to saplēsīsi.