AI fotoPasta ar garnelēm
Vienkārša un garda pasta ar garnelēm tomātu mērcē.
Marķējumi tiek noteikti automātiski pēc sastāvdaļām un var būt neprecīzi. Ja tas ir svarīgi, pārbaudi uz iepakojuma.
Sastāvdaļas
- 350 g Spageti
- 400 g Garneles
- 1 gab. Šalotes sīpols
- 1 daiviņa Ķiploks
- 2 ēd.k. Olīveļļa
- 200 g Tomātu passata
- 100 g Ķiršu tomāti
- Sāls pēc garšas
- Čili pipars pēc garšas
- Kaperi pēc garšas
- Pētersīļi pēc garšas
- 125 ml Baltvīns
- 2 gab. Anšovi eļļā
Soļi
Pannā sakarsē olīveļļu un apcep smalki sagrieztu ķiploku un šalotes sīpolu.
Pievieno sasmalcinātus anšovus un sagrūstu čili piparu.
Pievieno garneles, ļauj tām nedaudz apbrūnēt, pēc tam ielej baltvīnu.
Ļauj baltvīnam iztvaikot.
Pievieno sagrieztus ķiršu tomātus un gatavo, līdz tie kļūst mīksti.
Ielej tomātu passatu un turpini sautēt mērci, pievieno sāli pēc garšas. Gatavības pazīme: biezākajā vietā 63 °C.
Pievieno kaperus un pārkaisi mērci ar pētersīļiem.
Uzvāri spageti al dente lielā daudzumā sālīta ūdens.
Nolej ūdeni no spageti.
Pārliec pastu pannā ar mērci, pievieno vēl nedaudz pētersīļu un sajauc visu kopā uz uguns.
Šis ir vienkāršs itāļu piekrastes ēdiens — garneles, anšovi, vīns, tomāti, un visa māksla ir laikā, kad kuru sastāvdaļu liek klāt. Nav te nekāda sarežģīta trika, bet ir secība, kas pasargā garneli no gumijas un mērci no ūdeņainas šķidrības. Ja šo secību saproti, recepte vairs nav jāatceras no galvas — tā pati izriet no tā, kas ar ko notiek pannā.
Vai izdosies, ir atkarīgs galvenokārt no diviem brīžiem: cik ātri garneles izņem no uguns pirms tās kļūst gumijainas, un cik ilgi ļauj vīnam iztvaikot, pirms liec klāt tomātus. Viss pārējais — sīpols, ķiploks, čili — ir fons, kas veidojas pirmajās minūtēs un pēc tam vienkārši pavada.
Latvijas virtuvē šis ir ēdiens bez vietējām saknēm, bet arī bez šķēršļiem — parasta plīts, parasta panna, viss notiek 25 minūtēs. Vienīgais, kas šeit var sagādāt grūtības, ir svaigu garneļu un anšovu atrašana, bet par to tālāk.
Sāc ar eļļu, ķiploku un sīpolu — tas ir pamats, kas dod saldumu un aromātu visai mērcei. Sīpolu grieziet smalki, jo tam jāpaspēj atlaisties, pirms ķiploks sadeg. Ķiploks degtā veidā dod rūgtumu, ko vairs nenoņemsi, tāpēc uguns te ir vidēja, ne liela — ķiploks kļūst gaiši zeltains, ne brūns.
Anšovi šeit nav zivs garšai, tie ir sāls un umami avots, kas izšķīst eļļā un pazūd kā atsevišķa sastāvdaļa. Daži saka, ka anšovus var izlaist, ja nepatīk zivs garša — nē, jo tu tos vispār nejutīsi kā zivi, tie vienkārši padara mērci dziļāku. Ja anšovu nav, var aizstāt ar šķipsniņu sāls un pusi tējkarotes sojas mērces — kritērijs ir sāļš, fermentēts umami avots šķidrā vai pastas veidā.
Garneles liek klāt, kad sīpols un ķiploks jau mīksti. Tās apcep tikai nedaudz — līdz garnele no caurspīdīgas kļūst rozā ārpusē, bet vidū vēl pelēcīga. Tas ir brīdis, kad liec vīnu, jo garnele turpinās gatavoties mērcē vēlāk, un, ja to pārcepsi tagad, pannas karstumā tā kļūs cieta kā gumija — tas ir defekts, kam cēlonis nav recepte, bet laiks uz uguns.
Vīns šeit nav dekors, tas izšķīdina pannas dibenā pielipušās garšas daļiņas un dod skābumu, kas līdzsvaro tomātu saldumu. Ļauj tam patiešām iztvaikot — spirta smaka pazūd, paliek tikai skābeni saldena smarža. Ja vīna nav, var ņemt ūdeni ar šļirku citrona sulas, bet tas ir pēdējais līdzeklis, nevis vienlīdzīgs aizstājējs.
Ķiršu tomāti un passata kopā dod mērcei struktūru — svaigie tomāti sabirst un dod tekstūru, passata piepilda telpu starp tiem. Gatavības zīme mērcei ir vizuāla un taustes: tā sabiezē, vairs netek kā ūdens, bet arī nav sausa. Ja mērce šķiet par šķidru, vaina nav receptē, bet pārāk zemā ugunī vai pārāk īsā laikā uz tās — ūdenim jāpaspēj iztvaikot, nevis jāmaisās iekšā vārīšanās brīdī.
Spageti vāra atsevišķi, sālītā ūdenī, al dente — tas nozīmē, ka pastai vēl ir viegla pretestība zobam, jo tā turpinās gatavoties pannā kopā ar mērci pēdējā minūtē. Šī pēdējā samaisīšana uz uguns ir tā, kas liek pastai un mērcei kļūt par vienu veselu, nevis par pastu ar mērci virspusē — tas ir atšķirība starp labu un vidusmēra šķīvi, un tai vajag tikai pusminūti pacietības.
Latvijas plītij šeit nav jāmaina nekas būtisks, tikai jārēķinās, ka indukcijas vai elektriskā plīts uguni regulē lēnāk nekā gāze — ja vīns neiztvaiko tik ātri, kā gribētos, dod tam laiku, nevis ceļ uguni līdz maksimumam un sadedzini garneles.