AI fotoMandeļu torte
Mīksta mandeļu torte ar šokolādes glazūru un grauzdētiem lazdu riekstiem virspusē.
Marķējumi tiek noteikti automātiski pēc sastāvdaļām un var būt neprecīzi. Ja tas ir svarīgi, pārbaudi uz iepakojuma.
Sastāvdaļas
- 200 g Marcipāns rupji sarīvēts
- 75 g Cukurs
- 200 g Sviests istabas temperatūrā
- 4 gab. Olas
- 50 g Milti
- 60 g Melnā šokolāde smalki sagriezta
- 50 ml Piens
- 80 g Sviests mīksts
- 200 g Pulvercukurs
- 50 g Lazdu rieksti
Soļi
Sakuliet marcipānu ar cukuru, līdz masa ir vienmērīga. Pievienojiet gabaliņos sagrieztu sviestu un kuliet, līdz masa ir gaisīga un vienmērīga. Pievienojiet olas pa vienai, beigās iejauciet miltus.
Ielejiet mīklu ieziestā 20 cm diametra atlokāmā formā, kuras dibens izklāts ar cepamo papīru.
Cepiet torti sakarsētā 175 grādu krāsnī (konvekcijas režīmā) apmēram 30 minūtes, līdz tā ir zeltaini brūna un izcepta. Ļaujiet tortei formā nedaudz atdzist, pirms to izņemat.
30 minIzkausējiet šokolādi ūdens vannā uz vājas uguns. Noņemiet no uguns un iejauciet pienu. Sakuliet sviestu ar pulvercukuru pūkainā, gaisīgā masā, tad iejauciet šokolādes un piena maisījumu.
6 minPārklājiet atdzisušo torti ar šokolādes glazūru.
3 minLieciet lazdu riekstu kodolus sausā, karstā pannā un cepiet, maisot, līdz miziņa sāk atdalīties. Noņemiet no uguns, kad miziņa sāk lobīties. Ietiniet tīrā audumā un noberziet mizu no riekstiem. Pēc vēlēšanās riekstus rupji sagrieziet, pirms kaisāt pa torti.
Šī ir marcipāna torte — nevis klasiskā biskvīta torte ar miltiem un cepampulveri, bet smagāka, mitrāka, gandrīz kā saldais pīrāgs ar riekstu garšu, ko dod pats marcipāns. Marcipāns šeit strādā divu lomu vietā: tas ir saldinātājs un tas ir struktūra, tāpēc miltu tik maz — tikai 50 grami uz visu formu. Tas nozīmē, ka torte nekad nebūs tik gaisīga kā parasta biskvīta kārta, un tas nav defekts, tas ir recepte.
Izdošanās ir atkarīga no trim vietām. Pirmā — vai sviests un marcipāns sākumā tiek sakulti pietiekami ilgi, lai masa kļūtu gaisīga, nevis tikai samaisīta. Otrā — vai olas tiek liktas pa vienai, jo citādi masa saskrien un pēc cepšanas torte sabiezē un paliek smaga vidū. Trešā — glazūras temperatūra: ja šokolāde ar pienu ir pārāk silta, kad to lej sviesta-cukura masā, sviests sakarst un glazūra atdalās, kļūst eļļaina, nevis matēta un gluda.
Krāsns ir 175 grādi konvekcijā — tas nozīmē gaisa plūsma visapkārt, nevis tikai augšējā un apakšējā sildīšana. Parastā mājas krāsnī bez ventilatora torte cepsies lēnāk un nevienmērīgāk, tāpēc zīme ir svarīgāka par pulksteni: virspuse zeltaini brūna, vidus, caurdurts ar nazi, nāk ārā tīrs vai ar nedaudz mīklas, kas nav slapja, bet mīksta.
Marcipāns ir mandeļu masa ar cukuru, saspiesta blīva, un tāpēc to saka rupji sarīvēt — tas palīdz tai ātrāk sadalīties sviestā un cukurā, nevis palikt gabalos, kas pēc cepšanas jutami kā cietas pērlītes mīklā. Ja marcipāns ir sacietējis vai sausāks par parasto, to var uz brīdi sasildīt plaukstās vai mazliet mikrotilnē, lai rīvē vieglāk iet.
Sviests divreiz parādās receptē, un katrreiz citā lomā. Pirmajā gadījumā, mīklā, tas istabas temperatūrā, lai ar marcipānu un cukuru veidotu gaisīgu, nevis šķidru masu — auksts sviests neuzņem gaisu, karsts sviests sadalās pilienos. Otrajā gadījumā, glazūrā, tas mīksts, bet nekausēts, jo glazūra top, kulstot sviestu ar pulvercukuru, nevis vārot sīrupu — tā ir vienkāršākā glazūras forma, tāda, kas nebaidās no istabas siltuma virtuvē.
Olas — četras, vidēja izmēra, istabas temperatūrā, nevis tieši no ledusskapja, citādi aukstā ola sacietē sviestu uz brīdi un masa saskrien. Ja ola tomēr nāk auksta, var kulstīt ilgāk, kamēr masa atkal savienojas.
Milti šeit nav strukturāls pamats, kā parastā biskvītā, bet palīglīdzeklis, kas notur mīklu kopā cepšanas laikā. Tāpēc to daudzums ir mazs, un tāpēc miltu veids īpaši nav svarīgs — parasti kviešu milti der, un glutēna daudzums šeit lielu lomu nespēlē, jo mīklu nevajag vilkt vai mīcīt, tikai iejaukt.
Šokolāde glazūrā ir melnā, jo tās tumšākā, mazāk saldā garša līdzsvaro marcipāna un pulvercukura saldumu. Ja ņem piena šokolādi, glazūra sanāk pārāk salda uz pārāk saldas tortes — tas nav aizliegts, bet tad var samazināt pulvercukura daudzumu nedaudz.
Lazdu riekstus grauzdē, lai noņemtu mizu un izceltu garšu — jēlrieksts garšo pēc zāles salīdzinot ar apgrauzdētu. Miziņas atdalīšanās ir zīme, ne laiks: tiklīdz tā sāk lobīties pašā pannā, nekavējoties no uguns, jo rieksts turpina grauzdēties arī pēc tam, kad liesma nodzēsta. Ja lazdu riekstu nav, var likt citus riekstus ar līdzīgu taukuma un cietības samēru, piemēram, valriekstus, bet garša tad nobīdās uz citu pusi — mazāk salda, vairāk rūgtena.
Vienas lietas vērts pieminēt par pacietību: torte pēc cepšanas jāatdzesē, pirms liek virsū glazūru, citādi glazūra sakūst un notek. Siltā torte un silta glazūra ir labs pamats vilšanās, nevis labam skatam.
·