AI fotoĀbolu mafini
Mīksti un sulīgi ābolu mafini ar kardamonu, kanēli un grauzdētiem lazdu riekstiem.
Marķējumi tiek noteikti automātiski pēc sastāvdaļām un var būt neprecīzi. Ja tas ir svarīgi, pārbaudi uz iepakojuma.
Sastāvdaļas
- 150 g Sviests mīksts, istabas temperatūrā
- 175 g Cukurs
- 2 gab. Olas
- 100 ml Jogurts
- 30 g Pilngraudu milti
- 100 g Kviešu milti
- 1 tēj.k. Kardamons malts
- 1 tēj.k. Kanēlis malts
- 1.5 tēj.k. Cepamais pulveris
- 1 šķipsniņa Sāls
- 40 g Lazdu rieksti smalki sagriezti
- 200 g Ābols sagriezts sīkos kubiņos
- 1 ēd.k. Cukurs kaisīšanai
Soļi
Saputojiet sviestu ar cukuru, līdz masa kļūst gaisīga un viendabīga.
Pievienojiet olas pa vienai, katru reizi labi izputojot.
Tad iejauciet jogurtu un pilngraudu miltus.
Sajauciet kviešu miltus, kardamonu, kanēli, cepamo pulveri un sāli, un izsijājiet tos mīklā.
Uzmanīgi samaisiet mīklu, pēc tam pievienojiet lazdu riekstus.
Pievienojiet ābolu kubiņus un uzmanīgi iejauciet tos mīklā.
Sadaliet mīklu pa mafinu formām.
Apkaisiet ar nelielu daudzumu cukura un cepiet iepriekš uzkarsētā cepeškrāsnī ar konvekciju 175 grādos aptuveni 20 minūtes, līdz mafini ir izcepušies.
20 minĻaujiet svaigi ceptajiem siltajiem ābolu mafiniem nedaudz atdzist uz restītes pirms pasniegšanas.
Mafins ir mazs mīklas kuss, kam ābola gabaliņi un rieksti dod svaru, bet sviests un olas — gaisīgumu. Visa lieta balstās uz vienu fizisku triku: sviestu ar cukuru saputo gaisīgu, lai putojot iekšā ieslēgtos mazi gaisa burbulīši. Tie burbulīši vēlāk, karstumā, izplešas un ceļ mīklu uz augšu — nevis cepamais pulveris to dara vienpats, viņš tikai palīdz. Tāpēc pirmais solis nav formalitāte, tas ir motors.
Izdošanās lielā mērā ir atkarīga no diviem punktiem: cik gaisīgi sakults sviests ar cukuru sākumā, un cik maz mīkla maisīta pēc miltu pievienošanas. Ja miltus iejauc ar sparu un ilgi, glutēns sastrādājas, mafins sacietē un paliek gumijains, nevis irdens. Tāpēc solis «uzmanīgi samaisiet» nav stila jautājums — tas novērš konkrētu defektu.
Ābola gabaliņi dod mitrumu no iekšas, un tieši tāpēc šis mafins paliek sulīgs pat tad, ja cepeškrāsns strādā nedaudz nevienmērīgi, kas mājas apstākļos ir gandrīz norma.
Sviestam jābūt patiesi mīkstam, nevis izkausētam — ja tas kūst, gaisa burbulīši neieturas, un putošana nedos efektu. Istabas temperatūrā paturēts sviests pietiek; aukstā virtuvē tas var prasīt pusdienu stundu uz galda, nevis piecas minūtes.
Jogurts šeit nav garšas detaļa, tas ir skābes avots, kas mīkstina mīklu un palīdz cepamajam pulverim strādāt. Ja jogurta nav pie rokas, der cita skāba piena produkta — krējums, kefīrs — ar līdzīgu biezumu, lai mitruma daudzums mīklā nemainītos.
Pilngraudu un kviešu milti kopā dod struktūru, kas tur savā starpā gaisu, bet nav pārāk smaga. Daži saka, ka pilngraudu miltus var vienkārši izlaist, liekot vairāk balto miltu — nē, jo tad mīkla paliek pārāk vieglas struktūras un ābola mitrums to nogremdē, mafins sēž vidū.
Kardamons un kanēlis šajā receptē nav izvēles brīvība, tie ir siltuma garšas, kas pavada ābolu, nevis sacenšas ar to. Ja kardamona nav — tas Latvijas virtuvē bieži tā — aizstājēja kritērijs ir pikanta, nedaudz citrusaina siltā garša; tuvākais, kas pie rokas, ir muskatrieksts nelielā daudzumā.
Ābolu grieziet sīkos, vienāda izmēra kubiņos, lai tie izkristu mīklā vienmērīgi, nevis sagulētos vienā malā formas. Skābāka, cietāka šķirne tur formu cepot labāk nekā mīksta un ūdeņaina — tas nav maģija, tas ir ūdens daudzums augļa šūnās.
Gatavību redzēs, nevis skaitīs: mafina virspuse paliek zeltaini brūna, un, iespiežot ar pirkstu vidū, tas atlec atpakaļ, nevis paliek iespiedums. Divdesmit minūtes ir apakšējā robeža — ja krāsns nav tieši 175 grādi vai forma ir tumšāka, nāk pārbaude ar koka irbulīti vidū: izvelkot tīru, mafins gatavs. Pacietība atdzesēšanā uz restītes nav kaprīze — mafins iekšā vēl turpina cept savā siltumā, un, griežot vai ēdot pārāk ātri, viduss paliek mīklains, kaut malas jau izcepušās.