AI fotoBumbieru pīrāgs bez sviesta
Vienkāršs bumbieru pīrāgs bez sviesta — mīkla ar pienu un olām, pildīta ar bumbieru gabaliņiem un rotāta ar šķēlītēm virspusē.
Marķējumi tiek noteikti automātiski pēc sastāvdaļām un var būt neprecīzi. Ja tas ir svarīgi, pārbaudi uz iepakojuma.
Sastāvdaļas

- 700-800 g Bumbieri
- 150 g Cukurs
- 125 ml Piens silts
- 3 gab. Olas
- 200 g Milti
- 16 g Cepamais pulveris
- 1 gab. citrona miziņa
- 1 tēj.k. Kanēlis
- cukura pulveris pēc garšas
Soļi
Nomizojiet bumbierus, pārgrieziet uz pusēm, izņemiet serdi; daļu sagrieziet kubiciņos, atlikušo daļu — tievās šķēlītēs.
Bļodā sakuliet olas ar cukuru ar mikseri vai ar roku, līdz masa kļūst gaisīga un kupla.
Pievienojiet citrona miziņu, tad izsijātus miltus, cepamo pulveri un kanēli.
Ielejiet siltu pienu un sajauciet, līdz masa ir vienmērīga.
Pievienojiet kubiciņos sagrieztos bumbierus, uzmanīgi sajauciet un ielejiet mīklu 24 cm diametra formā.
Izlīdziniet mīklas virsmu, uzlieciet virsū tievās bumbieru šķēlītes stariņu veidā un apkaisiet ar cukuru.
Cepiet sakarsētā cepeškrāsnī 180 grādos.
30 minPārbaudiet gatavību ar koka irbuli; ja tas ir sauss, izslēdziet cepeškrāsni un ļaujiet pīrāgam atdzist.
Pirms pasniegšanas apkaisiet pīrāgu ar cukura pulveri pēc garšas.
Šis ir bumbieru pīrāgs bez sviesta un bez eļļas — mīklu tur kopā tikai olas, cukurs un milti, tāpēc tas ir pats vienkāršākais, biskvīta tipa pīrāgs, kādu var iedomāties. Nav kreimēšanas, nav mīcīšanas, nav miklas pirkstu darba — tikai kuliet, mīciet lēni un cepiet. Izdošanās atkarīga no divām lietām: cik gaisīgi sakultas olas ar cukuru, un cik mitri ir bumbieri.
Olu un cukura kulšana šeit nav kosmētika. Bez sviesta, kas citur dod mīklai vieglumu, visu darbu veic iekultais gaiss olās. Jākuļ, līdz masa sabiezē un kļūst gaiši krēmīga, ceļ lentu, kas uz brīdi paliek redzama virspusē — ja tas nenotiek, pīrāgs sanāks blīvs un mīklains, nevis gaisīgs.
Bumbieri dod visu mitrumu, ko mīkla saņem — nekāda papildu šķidruma, krējuma vai sviesta tur nav. Tāpēc bumbieriem jābūt gataviem, bet ne pārgatavojušiem un sulojošiem — ja tie pārāk mīksti un ūdeņaini, mīkla vidū nesacepsies līdz galam, lai arī virsa jau būs brūna.
Daži teiks, ka pīrāgs bez sviesta ir «diētisks» vai «sauss». Nē — tas nav sauss, jo mitrumu dod augļi, nevis tauki; tas vienkārši ir cits princips, nevis trūkums.
Bumbieri — izvēlas pēc cietuma, ne pēc aromāta. Vajag bumbierus, kas padodas spiedienam, bet nelūst skaidās; pārāk cietiem nebūs laika sacepties mīkstiem cepeškrāsnī, pārāk mīkstie izlaidīs pārāk daudz sulas un padarīs mīklu smagu. Latvijā rudenī der vietējie bumbieri no tirgus, nevis tie, kas visu ziemu stāv veikalā cieti kā akmens — tiem pietrūkst sulas, un pīrāgs sanāks sauss, lai ko dara ar mīklu.
Olas un cukurs — šī ir mīklas celtniecības pamats, nevis garšas papildinājums. Trīs olas pret 150 g cukura kuļ, kamēr masa kļūst gaiša un biezena konsistences; jo ilgāk un pareizāk kuļ, jo vairāk gaisa paliek sadalīts, un tas aizstāj raugu vai cepampulvera papildu daudzumu. Ja nav miksera, ar roku tas prasīs ilgāk, bet sanāks — tikai nedrīkst pārsteigties un pārtraukt pirms masa patiešām sabiezējusi.
Milti un cepamais pulveris — 200 g miltu uz 16 g cepampulvera ir samērā augsta proporcija, tas liecina, ka mīkla paļaujas uz ķīmisko celšanos vairāk nekā uz olu gaisu vienu pašu; abi mehānismi strādā kopā. Miltus sijā, lai tie neveido kunkuļus, saduroties ar olu-cukura masu, un lai cepampulveris izdalītos vienmērīgi, nevis vienā vietā pārāk koncentrēts.
Siltais piens — tas nav tikai šķidrums mīklas atšķaidīšanai. Siltā forma ļauj tam vienmērīgi izklāties pa jau biezo olu-miltu masu, nenotverot mīklu šokā un neizgrūžot jau iekulto gaisu. Auksts piens var mīklu sabiezēt nevienmērīgi un radīt vietas, kur cepampulveris strādā sliktāk.
Citrona miziņa un kanēlis — šeit nav rotājums, tie koriģē bumbieru garšu, kas cepeškrāsnī mēdz kļūt pārāk gludi salda un neizteiksmīga. Miziņa dod skābumu, kas bumbierus «atdzīvina», kanēlis dod siltumu, kas der augļu pīrāgiem vispār — abus var izlaist, bet tad pīrāgs paliek vienkāršāks, mazāk kontrastējošs.
Gatavības pārbaude ar koka irbuli ir vienīgais drošais signāls, nevis pulkstenis. 30 minūtes ir tikai apakšējā robeža — ja irbulis nāk ārā mitrs ar mīklas paliekām, pīrāgs stāv krāsnī ilgāk, līdz irbulis ir sauss. Virsējās bumbieru šķēlītes var jau būt brūnas, kamēr vidus joprojām ir šķidrs — tāpēc pārbauda vidū, nevis pēc virsas krāsas.
·