AI fotoSicīlijas pignolata
Sicīliešu deserts no ceptām mīklas bumbiņām, kas apliets ar siltu medu.
Marķējumi tiek noteikti automātiski pēc sastāvdaļām un var būt neprecīzi. Ja tas ir svarīgi, pārbaudi uz iepakojuma.
Sastāvdaļas
- 3 gab. Olas
- 250 ml Piens
- 3 ēd.k. Cukurs
- 1 ēd.k. Rapšu eļļa
- 1/2 gab. Cepamais pulveris paciņas
- Kviešu milti pēc nepieciešamības
- Rapšu eļļa cepšanai, pēc nepieciešamības
- Medus pēc garšas
Soļi
Sakuliet olas ar cukuru ar mikseri, līdz masa ir gluda.
Pievienojiet pienu, cepamo pulveri un eļļu, un sajauciet.
Pakāpeniski piebēriet miltus, mīcot mīklu, līdz tā ir pietiekami blīva.
Sakarsējiet rapšu eļļu katlā.
Ar tējkaroti smeļiet mīklu un uzmanīgi laidiet to karstajā eļļā.
Cepiet mīklas bumbiņas, līdz tās iegūst zeltaini brūnu krāsu.
Izlieciet apceptās bumbiņas uz papīra dvieļa, lai notecētu liekā eļļa.
Pannā izkausējiet medu, pievienojiet apceptās mīklas bumbiņas un uzmanīgi sajauciet.
Pasniedziet mazā šķīvī.
Pignolata — tās ir mazas cepta mīkla bumbiņas, apmācītas medū, Sicīlijas Ziemassvētku salda kumosa versija. Nosaukums nāk no "pignoli" jeb priežu riekstiem — vēsturiski bumbiņas mēdza aplikt riekstos, bet šeit mēs ejam vienkāršāk: tikai mīkla un medus. Tas ir godīgi, jo pamatā tā ir maza, ātra mīkla, kas cepta eļļā un pēc tam salda ar medu — nekāda sarežģīta tehnoloģija, tikai divas lietas, kurām jāiet kopā: karsta eļļa un lipīgs medus.
Vai izdosies, ir atkarīgs no diviem momentiem. Pirmais — eļļas temperatūra, kad liec mīklu iekšā. Otrais — vai mīkla ir pareizā konsistencē, lai tā turētu formu, bet nebūtu smaga kā plastilīns. Ja abus šos punktus notver, pārējais iet pats no sevis.
Daži saka, ka saldumam jābūt sarežģītam, lai tas būtu svētku cienasts. Nē, jo Sicīlijā šo cepa zemnieku virtuvēs no tā, kas bija pa rokai — olas, milti, piens, medus. Vienkāršība bija nepieciešamība, nevis izvēle, un tieši tas padara to par īstu tautas ēdienu, nevis restorāna šovu.
Olas un cukurs kopā sakulti ir pamats gaisīgumam — putojot tie ievelk gaisu, un tas vēlāk padara bumbiņas vieglākas, nevis blīvas kā akmens. Ja mikseris nav pie rokas, dari ar dakšiņu vai slotiņu, bet tad ņem laiku un pacietību — tas ir sastāvdaļa, kuru neviens recepte sarakstā neraksta, bet bez tās putošana neizdodas.
Piens, cepamais pulveris un eļļa pienāk klāt, lai mīkla paliktu mitrāka un celtos cepot — cepamais pulveris šeit ir tas, kas dod bumbiņām vieglu, nevis saspiestu iekšpusi. Ja nav tieši paciņa ar pulveri, der jebkurš cepamais pulveris pareizā daudzumā — kritērijs ir viens: tam jābūt svaigam, lai tas tiešām ceļ, nevis guļ mīklā nekustīgi.
Miltus piebērt pakāpeniski — tas ir svarīgāk, nekā izklausās. Mīkla ir gatava nevis pēc svara vai glāžu skaita, bet pēc tā, kā tā uzvedas rokā vai karotē: tā nedrīkst būt šķidra, lai nenotecētu eļļā, bet arī nedrīkst būt stingra kā maizes mīkla. Kritērijs — tā turas kopā uz karotes, bet krīt nost, kad to pamanāmi pastumj. Ja mīkla ir par šķidru, pielej vairāk miltu pa karotes galam; ja par biezu, pielej pilienu piena.
Eļļai katlā jābūt karstai, bet nevis kūpošai — ja redzi dūmus, tā ir par karstu un bumbiņas apdegs ārā, paliekot jēlas iekšā. Pareizs brīdis ir tad, kad piliens mīklas, iemests eļļā, tūlīt sāk burbuļot un uzpeld virspusē. Mājas plītij reti ir termometrs eļļai, un tas ir normāli — testē ar vienu mazu karoti mīklas, pirms liekt visu pārējo.
Zeltaini brūna krāsa ir pazīme, nevis minūtes. Katrai bumbiņai sava pagatavošanās atkarībā no izmēra, tāpēc skaties, nevis skaiti — laiks tekstā ir tikai apakšējā robeža, bet acs redz, kad tas ir gatavs. Pēc eļļas — papīra dvielis, lai liekā eļļa notek, citādi medus pēc tam slīd nost, nevis pielīp.
Medu kausējot pannā, uzmanies, lai tas nesadeg — tas notiek ātri un nemanāmi, un rezultāts ir rūgtums, nevis saldums. Bumbiņas tajā iemaisi uzmanīgi, lai tās nesaplaisā, un pasniedz mazā šķīvī — tas nav gadījuma izvēles jautājums, bet gan tāpēc, ka pignolata ir blīva un salda, un liels klāts to padara neveiklu, nevis svētku kumosu. Latvijas virtuvē šis ēdiens ir svešinieks, bet process ir pazīstams — līdzīgi kā cepot pelmeņus vai pankūkas eļļā, uzmanība vienmēr ir uz karsto tauku un uz to, kā mīkla uzvedas tajos.