AI fotoBezglutēna ābolu pīrāgs
Bezglutēna ābolu pīrāgs ar rīsu miltu un kukurūzas cietes mīklu, virsū klātām ābolu šķēlītēm.
Marķējumi tiek noteikti automātiski pēc sastāvdaļām un var būt neprecīzi. Ja tas ir svarīgi, pārbaudi uz iepakojuma.
Sastāvdaļas
- 3 gab. Ābols
- 120 g Olas
- 130 g Cukurs
- 1 tēj.k. Vaniļas ekstrakts
- 1 gab. Citrona miziņa
- 50 ml Rapšu eļļa
- 50 g Saldais krējums
- 70 g Piens
- 150 g Rīsu milti
- 50 g Kukurūzas ciete
- 16 g Cepamais pulveris
- Pūdercukurs pēc garšas
- Kanēlis pēc garšas
Soļi
Olas ieliec bļodā un dažas minūtes kuļ ar mikseri kopā ar cukuru, vaniļas ekstraktu un citrona miziņu
Nepārtraukti kuļot, plānā strūklā pielej rapšu eļļu
Izsij rīsu miltus, kukurūzas cieti un cepamo pulveri, pakāpeniski pievieno olu masai
Pamīšus pievieno saldo krējumu un pienu, līdz mīkla ir vienmērīga
Mīklu izlej ieziestā formā un izlīdzini
Ābolus sagriez šķēlēs un izklāj vēdekļveidā uz mīklas virsmas
Pārkaisi ar pūdercukuru un kanēli
Cep iepriekš uzkarsētā 180 °C krāsnī
40 minIzņem no krāsns un atdzesē
Šis ir bezglutēna ābolu pīrāgs — biskvīta tipa mīkla, nevis mīksta rauga šķīvis, kas cepas ar augšā sakārtotiem ābolu ķemmīšiem. Rīsu milti un kukurūzas ciete ņem glutēna vietā, un tieši šī kombinācija nosaka, vai pīrāgs izdosies: viena sastāvdaļa dod struktūru, otra — mīkstumu, un bez abām mīkla vai nu sabirst, vai paliek gumijaina.
Veiksme vai neveiksme slēpjas divās vietās. Pirmā — kā kuļ olas ar cukuru: ja masa nav gana gaisīga, pīrāgs nesacelsies, lai cik daudz cepamā pulvera liksi. Otrā — ābolu šķēles. Tām jābūt tik plānām, lai cepot nekavē iztvaikot sulai, citādi vidus paliek slapjš, kamēr mala jau brūna.
Daži saka, ka bezglutēna mīklai vienalga, kādā secībā liek šķidrumus un cietās sastāvdaļas. Nē, jo rīsu milti neveido lipekļa tīklu, kas piedod toleranci pret kļūdām — tev pašam ar kulšanu un pamīšu pievienošanu jārada tā gaisīgums, ko kviešu milti dotu paši.
Olas ar cukuru, vaniļu un citrona miziņu kuļ nevis tāpēc, ka tā rakstīts, bet lai ievadītu gaisu — tas pats gaiss vēlāk cep laikā paceļ mīklu, jo rauga vai citu celtņu šeit nav. Zīme, ka pietiekami: masa paliek gaišāka, bālgani dzeltena, un paliek pēda, kad paceļ slotiņu.
Eļļu pielej plānā strūklā tāpēc, lai tā neuzsēžas uz dibena un nesagriež masu — pārāk ātra ieliešana rada taukainu, nesaistītu mīklu. Rapšu eļļa derīga, jo tai nav sava spilgta aromāta un tā paliek šķīstoša istabas temperatūrā; jāņem jebkura neitrāla šķidrā eļļa, galvenais — ne olīveļļa ar savu rūgtumu.
Rīsu milti dod struktūru, kukurūzas ciete — mīkstumu un smalkumu, lai pīrāgs nepaliek smilšains. Ja trūkst kukurūzas cietes, var ņemt citu smalku cieti ar līdzīgu uzdevumu — tādu, kas cepot sasaistās bez savas garšas. Cepamais pulveris šeit ir galvenais cēlājspēks, tāpēc 16 g uz šo daudzumu miltu nav pārspīlēts — bezglutēna mīklai vajag vairāk, jo nav lipekļa, kas paturētu gaisa burbuļus pats.
Saldo krējumu un pienu pievieno pamīšus ar sausajām sastāvdaļām, lai mīkla nesalocas un nesabiezē pārāk pēkšņi — tā paliek vienmērīga, bez miltu pikučiem. Ja nav saldā krējuma, var ņemt biezāku skābo krējumu, bet tad rēķinies ar vieglu skābumu, kas pīrāgam nemaz nekaitēs.
Ābolus liek vēdekļveidā nevis izskata pēc, bet tāpēc, lai katra šķēle guļ vienādā biezumā un cepas vienādi — sakrautas kaudzē, tās vienā vietā paliks jēlas, citur sadegs. Pareizi ābolus šai pīrāgā izvēlies skābi, cietus, tādus, kas cepot tur formu, nevis izplūst biezenī — mīksti, saldi šķirnes dos ūdeņainu virsmu.
180 grādi ar iepriekšēju uzkarsēšanu nozīmē, ka krāsnij jābūt gatavai, pirms forma iekšā — citādi pirmās minūtes pīrāgs cepas pārāk lēnā temperatūrā, un biskvīts nesacelsies pareizajā brīdī. Četrdesmit minūtes ir tikai atskaites punkts; patiesā zīme ir tā, ka virsma starp ābolu šķēlēm paliek zeltaina un cietāka pieskaroties, nevis vēl spīdīgi slapja. Dod pīrāgam pilnībā atdzist formā, pirms griez — silts biskvīts lūzīs, vēsa — graizīsies gludi. Šeit pacietība strādā tavā vietā.
·