AI fotoBaklažānu pīrāgs
Sulīgs pīrāgs ar baklažāniem, saulē kaltētiem tomātiem, olīvām un sieru, cepts kraukšķīgā mīklā.
Marķējumi tiek noteikti automātiski pēc sastāvdaļām un var būt neprecīzi. Ja tas ir svarīgi, pārbaudi uz iepakojuma.
Sastāvdaļas
- 1 gab. Bezrauga kārtainā mīkla
- 300 g Baklažāns
- 100 g Saulē kaltēti tomāti
- 300 g Provolone siers
- 150 g Melnās olīvas bez kauliņiem
- Sāls pēc garšas
- Melnie pipari pēc garšas
- Parmezāns pēc garšas
Soļi
Iepriekš ieziestā 26 cm diametra formā izklājam kārtaino mīklu un virsmu sadurstām ar dakšiņu.
Baklažānus nomazgājam, nomizojam un sagriežam ļoti plānās šķēlēs.
Veidojam pīrāga kārtas: pusi baklažānu, sāli un piparus, pusi saulē kaltēto tomātu un olīvu.
Uzklājam pusi provolone siera, sagrieztu šķēlēs.
Atkārtojam visas kārtas ar atlikušajiem produktiem: baklažāni, sāls un pipari, saulē kaltēti tomāti, olīvas un provolone siers.
Virsū uzkaisām rīvētu parmezānu, savelkam pīrāga malas un cepam 175 °C temperatūrā 35 minūtes.
35 minGatavo pīrāgu pasniedzam galdā.
Šis nav pīrāgs tā īstajā nozīmē — tas ir dārzeņu un siera klājums, kam kārtainā mīkla ir tikai trauks un apvalks, nekas vairāk. Viss stāsts ir mitrumā: baklažāns satur daudz ūdens, un, ja tas cepamajā formā paliek nesagatavots, mīkla apakšā izmirkst un paliek sīksta, pat ja virspusē tā izskatās zeltaina. Tāpēc baklažāns ir sagriezts ļoti plānās šķēlēs — plānā šķēle izžūst cepeškrāsnī ātrāk, nekā spēj izlaist visu savu ūdeni mīklā.
Izdošanās ir atkarīga no trim lietām: cik plāni sagriezts baklažāns, cik sausi (nevis eļļā mērcēti līdz pilnam) ir saulē kaltētie tomāti, un cik ciet ir savilktas pīrāga malas, lai sula cepot nenotek ārā un neapdedzina formas apakšu. Gatavs pīrāgs pazīstams pēc krāsas, nevis pulksteņa — virsma un malas ir dziļi zeltainas, gandrīz riekstbrūnas, un siers starp kārtām ir sastāvējies, nevis šķīstot izplūdis laukā.
35 minūtes 175°C ir tikai starta punkts. Ja mīkla pēc tā laika vēl ir gaiši dzeltena, nevis brūna, tā paliek krāsnī — mīklas apakša neredz termometru, bet acs redz krāsu.
Baklažāns šajā pīrāgā ir galvenais aktieris, un izvēlei nozīme ir. Tas der stingrs, smags savā izmērā, ar gludu, spīdīgu mizu — tāds, kuram nav iekšā gaisa kabatu. Mīksts, saplacis baklažāns satur vairāk ūdens attiecībā pret miesu, un tas tikai padara mitruma problēmu lielāku. Daži sāla baklažānu pirms cepšanas un pēc tam nospiež sulu ārā — ja šķēles tiešām ir plānas, kā recepte prasa, tas nav obligāti, bet nekaitēs, ja baklažāns izskatās sulīgs.
Saulē kaltētie tomāti dod sāļi-saldu, koncentrētu garšu, kuru svaigs tomāts šajā pīrāgā nekad nedotu — svaigam tomātam būtu pārāk daudz ūdens, un tas sagrautu visu mīklas stāvēšanas plānu. Ja saulē kaltētu tomātu nav, var ņemt ko tādu, kas ir sauss un koncentrēts garšā, nevis sulīgs un svaigs — piemēram, labu sātīgu marinētu dārzeņu, kas nelaiž ūdeni klājumā.
Provolone siers kārtās kalpo kā līme un mitruma bufers — tas kūstot aptver baklažānu šķēles un neļauj tām gulēt tiešā kontaktā ar mīklu. Jāņem siers, kas kūstot nepaliek šķidrs ūdenskrāsas peļķe, bet sabiezē, saglāb struktūru. Ja provolone nav pieejams, meklē cietāku, mazāk ūdeņainu kūstošu sieru — mīksti, ūdeņaini sieri šeit nestrādās labi.
Melnās olīvas ienes sāļumu un asumu, kas pārtrauc siera un baklažāna smagumu. Bez kauliņiem tās ņem tāpēc, ka pīrāgu grieztu šķēlēs ēdīs ar rokām vai dakšiņu pie galda, un kauliņš starp zobiem nav gaidīts pārsteigums.
Par kārtaino mīklu — Latvijas virtuvē tā parasti ir pirkta, saldēta, un tas ir pareizi, jo mājās to taisīt no nulles ir smaga, laikietilpīga lieta, kurai šajā receptē nav jēgas — pīrāga raksturs nāk no pildījuma, nevis no mīklas lapu skaita. Svarīgāk ir, lai mīkla pirms lietošanas būtu pienācīgi atkausēta un auksta, nevis silta un lipīga, citādi to nevarēs skaisti savilkt ap pildījumu.
Un par pacietību — tā šeit ir sastāvdaļa tikpat, cik baklažāns. Pīrāgam pēc izņemšanas no krāsns jāpastāv kādu brīdi, lai siera sula iekšā nostabilizējas; grieziena brīdī tieši no krāsns tas sabirs pa šķēlēm kā nekārtība, nevis sakārtots gabals.