AI fotoProvansas aunazirņu krēmzupa
Krēmīga aunazirņu zupa ar spinātiem, burkānu un kartupeli, pasniegta silta ar grauzdiņiem un olīveļļu.
Marķējumi tiek noteikti automātiski pēc sastāvdaļām un var būt neprecīzi. Ja tas ir svarīgi, pārbaudi uz iepakojuma.
Sastāvdaļas
- 500 g Aunazirņi
- 150 g Spināti
- 1 gab. Burkāns
- 1 gab. Kartupelis
- 2 gab. Zaļie sīpoli
- 2 ēd.k. Svaigi zaļumi sasmalcināti
- 2 ēd.k. Olīveļļa
- Sāls pēc garšas
- Melnie pipari pēc garšas
Soļi
Iemērcēt aunazirņus uz nakti kopā ar lauru lapu.
Vārīt aunazirņus lielā ūdens daudzumā apmēram 2 stundas, pievienojot sāli beigās.
120 minSagriezt un apcept zaļos sīpolus katliņā ar olīveļļu.
3 minPievienot kubiņos sagrieztu burkānu un kartupeli, apcept dažas minūtes.
5 minPievienot vārītos aunazirņus, pievienot pēc garšas sāli, melnos piparus un aromātiskos zaļumus.
Apsegt ar vāku un gatavot 35 minūtes.
35 minPievienot nomazgātus spinātus.
Samaisīt, pagaidīt dažas minūtes un noņemt katliņu no uguns.
Ļaut zupai nedaudz atdzist, tad sablenderēt līdz viendabīgai konsistencei.
Pasniegt krēmzupu siltu ar grauzdiņiem un olīveļļu.
Kas tika mainīts
Svaigā gurķumētra aizstāta ar Spināti, jo tā nav ierasti pieejama vietējos veikalos.
Šī ir vienkārša zemnieku zupa, kas pārvērsta par krēmzupu — aunazirņi, burkāns un kartupelis izvārīti mīksti, tad sablenderēti kopā ar spinātiem viendabīgā, samtainā masā. Nekā sarežģīta tajā nav, bet divas lietas izšķir, vai izdosies: cik ilgi un cik mīksti ir vārīti aunazirņi, un vai zupa pirms blenderēšanas ir pietiekami atdzisusi, lai to droši samaisītu.
Aunazirņi ir cietā sēkla, un tai vajag laiku, lai šūnapvalks sabrūk — tāpēc mērcēšana naktī un pēc tam gandrīz divas stundas vārīšanas. Nepareizi izvārīti aunazirņi neko neglābj: pat vislabākais blenderis no cietas pupiņas nevar izveidot krēmīgu masu, iznāks graudaina biezmasa ar cietiem gabaliņiem. Tāpēc gatavību pārbauda ar pirkstiem vai dakšiņu — aunazirnim jāsapūjas mīkstam, jāļaujas saspiešanai bez pretestības, nevis jālūst.
Spinātus liek pašā beigās un tur tikai dažas minūtes — ne tāpēc, ka tie ir trausli stilistiski, bet tāpēc, ka ilgstoša vārīšana padara tos pelēkus un rūgtenus, zaudē spilgto zaļo krāsu un svaigumu, ko zupai tieši vajag kā kontrastu pret biezo, zemes garšas pamatu.
Aunazirņi šeit ir zupas mugurkauls — tie dod biezumu un krēmīgumu bez krējuma vai miltiem, kas Provansas zemnieku virtuvē bija svarīgi: piens un krējums bija dārgi vai sezonāli, bet žāvētas pākšaugu sēklas glabājās visu ziemu. Ja aunazirņu nav vai nav laika tos mērcēt, var ņemt jebkuru citu cieto pākšaugu, kas pēc ilgas vārīšanas kļūst mīksts un biezmasveidīgs — lēcas der ātrāk, baltās pupiņas der līdzīgi, bet tad vārīšanas laiks saīsinās, un tas jāseko pēc tekstūras, nevis pulksteņa.
Burkāns un kartupelis šeit nav galvenie varoņi, bet tie piešķir zupai papildu biezumu un vieglu saldenumu, kas līdzsvaro aunazirņu zemes garšu. Latvijas virtuvē kartupelis jau tāpat ir pamats, tāpēc šī sastāvdaļa neprasa nekādu pielāgošanu — tas ir dabisks biezinātājs, kas šeit strādā tieši tāpat kā zupās, kuras katrā latviešu virtuvē vāra bez domāšanas.
Zaļie sīpoli apcepti eļļā veido garšas pamatu, no kura viss pārējais aug — bez šī soļa zupa paliktu plakana, jo aukstā aunazirņu un dārzeņu garša vien nedod dziļumu. Ja zaļo sīpolu nav, parastais sīpols der tikpat labi, kritērijs ir — kaut kas no sīpolu saimes, kas cepot kļūst caurspīdīgs un mīksts, atdod saldenu, nevis asu garšu.
Blenderēšana ir tas brīdis, kur vajag pacietību, nevis steigu. Karsts šķidrums blenderī var izspiest vāku un apšļakstīt visu virtuvi — tvaiks rada spiedienu, kam vajag izeju, un, ja katls ir pilns ar verdošu šķidrumu, tas šo izeju atradīs pats, negaidot atļauju. Tāpēc zupai ļauj mazliet atdzist pirms blenderēšanas — tas nav solis dekorācijai, bet drošības pasākums.
Daži saka, ka aunazirņus var vārīt bez mērcēšanas, tikai ilgāk. Tas tiesa daļēji — var, bet tad vārīšana ievelkas vēl stundās, un enerģijas patēriņš pieaug nesamērīgi pret ieguvumu. Mērcēšana naktī ir lēts, vienkāršs veids, kā ietaupīt laiku un gāzi nākamajā dienā, nevis rituāls paša dēļ.
Pasniedz šo zupu ar grauzdiņiem — šeit der rudzu maize, grauzdēta vai vienkārši apcepta eļļā, tā piešķir kraukšķīgu kontrastu pret krēmīgo biezumu un ir pazīstama tekstūra ikvienā Latvijas virtuvē. Zupa četrām personām ir sātīga, jo aunazirņi dod gan olbaltumvielas, gan šķiedrvielas — tā var būt pilnvērtīga maltīte pati par sevi, nevis tikai priekšēdiens.