AI fotoSāļās fritētās bumbiņas ar parmezānu un skamorcu
Sāļas vīna mīklas bumbiņas ar parmezānu un kūpinātas skamorcas pildījumu, apceptas zeltaini brūnas.
Marķējumi tiek noteikti automātiski pēc sastāvdaļām un var būt neprecīzi. Ja tas ir svarīgi, pārbaudi uz iepakojuma.
Sastāvdaļas
- 200 g Kviešu milti
- 1 gab. Olas
- 40 g Sviests
- 50 g Parmezāns
- 44 ml Baltvīns
- 2 šķipsniņa Sāls
- 6 g Cepamais pulveris sāļai cepšanai paredzētais
- 30 g Kūpināta skamorca
- Augu eļļa pēc vajadzības, cepšanai
- 1 šķipsniņa Melnie pipari pēc garšas
Soļi
Lielā bļodā sajauc sijātus miltus ar cepamo pulveri, pieber parmezānu un šķipsniņu sāls un piparu, sajauc un vidū izveido iedobumu.
Iedobumā iesit olu, ieliek sviestu un ielej baltvīnu, un mīca mīklu ar rokām.
No mīklas izveido bumbu, apsedz ar plēvi un atstāj atpūtai vismaz 30 minūtes.
30 minAtrauj mazus mīklas gabaliņus, ieliek tajos skamorcas gabaliņu un izveido kārtīgas bumbiņas.
Katlā sakarsē eļļu cepšanai.
Kad eļļa labi sakarsēta, ieliek bumbiņas un cep, līdz tās no visām pusēm iegūst zeltainu krāsu.
20 minGatavās bumbiņas izceļ ar putu karoti, noliek uz papīra dvieļa, tad pārceļ bļodā.
Pārkaisa ar šķipsniņu sāls un pasniedz siltas vai aukstas.
Šīs ir sāļas fritētas bumbiņas — mīkla, kas pēc struktūras tuvāka picas vai maizes mīklai nekā kēksam, iekšā paslēpts kūpinātas desas gabaliņš, un viss kopā cepts eļļā, ne cepeškrāsnī. Parmezāns un cepamais pulveris mīklā dara divus dažādus darbus: siers dod sāļumu un garozas garšu, pulveris — gaisīgumu, lai bumbiņa nepaliek kā akmens pēc cepšanas eļļā.
Izdošanās šeit nav jautājums par precīzu laiku, bet par eļļas temperatūru un atpūtas laiku mīklai. Ja mīkla nav atpūtusies vismaz pusstundu, lipekis nav atlaidies, un mīcot bumbiņas tās plaisā vai saglabā gumijainu, ne irdenu iekšieni. Ja eļļa nav karsta, bumbiņa uzsūc taukus un paliek smaga un pelēka, nevis zeltaina un sausa pa virsu.
Latvijas virtuvē šī recepte strādā labi — parasta plīts ar katlu un termometru (vai aci) pilnīgi pietiek, fritēšanai nav vajadzīga speciāla ierīce. Astoņi gabali sanāk kā uzkoda lielākai kompānijai vai pie alus, nevis pilnvērtīga maltīte.
Milti dod mīklas skeletu, un sijāšana nav formalitāte — sijāti milti sajaucas ar cepamo pulveri vienmērīgi, bez sablīvētiem kunkuļiem, kas pēc cepšanas paliktu kā rūgti punktiņi bumbiņā. Olā un sviests mīklā ir tauki un mitrums, kas nodrošina, lai mīkla nebūtu sausa un plaisājoša, kad to lauž un pilda. Baltvīns šeit nav dekors — skābums mazliet atlaiž lipekli un dod mīklai lokanumu, lai to var mīcīt ar rokām, nevis cīnīties ar to.
Parmezāns mīklā iekausējas cepšanas laikā un dod sāļu, riekstainu garozas garšu — tas nav tas pats, ko dara sāls, jo siers arī pievieno taukus un struktūru. Ja parmezāna nav, der cietais, labi nogatavināts siers, kas smalki sarīvējas un nesatek šķidrumā karstumā — mīksts, svaigs siers šeit neder, tas izkūst un sabojā mīklas konsistenci.
Skamorca iekšā ir pārsteiguma un sāls bumba vienlaicīgi — kūpinātā desa, kas cepjot izdala taukus un dūmu aromātu tieši mīklas vidū. Ja skamorcas nav pie rokas, meklē jebkuru sausu, kūpinātu, sāļu desu vai gabalu bekona, kas satur taukus un nesabirzt pa gatavošanas laiku — tas ir kritērijs, nevis konkrēts nosaukums. Latvijā tas var būt kūpināts speķis vai cieta kūpināta desa, ja tā sagriezta mazos kubiņos.
Cepamais pulveris šeit ir sāļās cepšanas veids, ne tas, ko liek kēksos — tas strādā citādi karstumā un eļļā, tāpēc nevajag to aizstāt ar soda vai kaut ko citu bez pārdomām. Daži domā, ka bumbiņas var cept uzreiz pēc mīklas sajaukšanas — nē, jo bez atpūtas lipeklis ir savilkts un mīkla plaisā cepjot, nevis paliek vesela.
Eļļas temperatūru nosaka ne pulksteņa, bet redzes pēc — iemet mazu mīklas gabaliņu, un ja tas uzreiz sāk burbuļot un pacelties virspusē, eļļa ir gatava. Pārāk vēsā eļļā bumbiņas lēni piesūcas taukiem un paliek smagas, pārāk karstā — ārpuse apdeg, pirms iekšpuse ir izcepta. Divdesmit minūtes tekstā ir apakšējā robeža visai cepšanas partijai, nevis vienas bumbiņas laiks — skaties uz krāsu, zeltaini brūnu no visām pusēm, tas ir signāls, ne taimeris.
Pacietība ir sastāvdaļa, ko viegli izlaist garām — ja mīklu steidzina atpūtā vai eļļu nepaguva uzkarsēt līdz galam, rezultāts jau ir cits ēdiens, ne šis.
·