AI fotoPenne ar romanesko, bekonu un pekorīno
Vienkārša pastas recepte ar romanesko kāpostu, kraukšķīgu bekonu un pekorīno sieru.
Marķējumi tiek noteikti automātiski pēc sastāvdaļām un var būt neprecīzi. Ja tas ir svarīgi, pārbaudi uz iepakojuma.
Sastāvdaļas
- 400 g Penne
- 1 gab. Romanesko kāposts
- 150 g Kūpināts bekons
- Olīvu eļļa pēc garšas
- Sāls pēc garšas
- Svaigi malti melnie pipari pēc garšas
- Pekorīno romāno siers pēc garšas
Soļi
Izvārīt romanesko kāpostu sāļā ūdenī, izņemt un atstāt ūdeni pastas vārīšanai. Atdzesēt.
Sausā pannā apcept kūpināto bekonu, līdz tas kļūst kraukšķīgs un zeltaini brūns, uzkarsējot līdz 70°C.
Citā pannā uzkarsēt olīvu eļļu, salikt tajā romanesko kāposta ziediņus, apsegt un gatavot vairākas minūtes.
Pievienot bekonu romanesko kāpostam, pārkaisīt ar svaigi maltiem melnajiem pipariem.
Izvārīt penne al dente romanesko kāposta ūdenī un nokāst.
Pārlikt pastu mērcē, bagātīgi pārkaisīt ar pekorīno romāno sieru, samaisīt un uzkarsēt vairākas minūtes uz uguns.
Pasniegt tūlīt.
Šis ir tāds siciliešu-romiešu kompromiss: romanesko kāposts no ziemeļu dārza, pekorīno no dienvidu avju gana, un abi satiekas penne šķīvī ar kraukšķīgu bekona gabaliņu kā pārsteigumu. Izdošanās nestāv uz pulksteņa, bet uz diviem redzamiem momentiem — romanesko ziediņš, kas vārīts līdz padodas dakšai, bet nesabirst putrā, un bekons, kas pannā pats izkausē savus taukus un paliek sauss, zeltaini brūns, nevis mīksts un pelēks.
Daži saka, ka romanesko jāvāra pilnīgi mīksts, lai mērce būtu gluda. Nē, jo tad zūd tā struktūra — tie smalkie konusiņi, kas atgādina fraktālu, ir tur nevis izskata dēļ, bet lai katrs gabaliņš saglabātu kodolu ar vieglu pretestību, kad kož. Pārvārīts romanesko kļūst par ūdeņainu biezputru, un tad vairs nav atšķirības starp dārzeni un mērci — paliek tikai viens pelēks virums.
Latvijā romanesko nav ikdienas prece, bet tas nav iemesls to izlaist — vienkārši meklē to tirgū vai lielveikalā kā retāku viesi, nevis dārzeņu lādes pamatu. Ja negadās, der jebkurš ziedkāpostam radniecīgs kāposts, kas vārīts saglabā formu, nevis izjūk.
Romanesko šeit ir divkāršā lomā — vispirms kā vārāmviela, kas atdod ūdenim savu garšu (tas pats ūdens pēc tam vāra pastu, tātad nekas nav izniekots), un pēc tam kā pati mērces bāze. Izvēloties, skaties uz ziediņu krāsu — tai jābūt spilgti zaļgandzeltenai, nevis pelēcīgai vai ar tumšiem punktiem, kas liecina, ka kāposts jau stāvējis par ilgu. Ja romanesko nav pieejams, der ziedkāposts vai pat brokoļi — princips ir tāds pats: cietas, kompaktas galviņas, kas vārot saglabā formu.
Bekons šeit nav garšvielu papildinājums, bet treknuma avots — tas aizstāj eļļu, kuru citādi vajadzētu bagātīgāk liet pannā. Tāpēc to cep sausā pannā: tauki izkūst paši, un tajos pašos taukos pēc tam top romanesko. Kūpināts bekons der labāk par svaigu speķi, jo kūpinājuma garša iet cauri visam ēdienam, nevis paliek tikai virspusē. Ja kūpināta bekona nav, meklē jebkuru treknu, sāļu, kūpinātu cūkgaļas gabalu — svarīgi, lai tas spētu izdalīt taukus un paliktu kraukšķīgs, nevis gumijains.
Pekorīno romāno ir cietais, sāļais avju siers, kas šeit darbojas kā sāls un garšas pastiprinātājs reizē — tas ir iemesls, kāpēc recepte pati sāli gandrīz nemaz nepiesauc, tikai «pēc garšas». Ja pekorīno nav sasniedzams, der jebkurš cieti briedināts, izteikti sāļš siers, ko var smalki rīvēt — galvenais kritērijs ir sāļums un cietība, nevis izcelsme. Parmezāns der, bet tas ir maigāks, tāpēc sāli vajadzēs pielikt klāt ar savu roku.
Pēdējais solis — pastas un mērces sajaukšana uz uguns — nav formalitāte. Tieši tur ciete no pastas ūdens satur kopā sieru un taukus, lai tie neatdalītos šķīvī. Šis ir brīdis, kur steiga maksā dārgi: ja izņem no uguns par agru, siers paliek graudains; ja tur par ilgi, pasta pārvārās. Tāpēc arī pēdējais teikums ir «pasniegt tūlīt» — šis ēdiens negaida uz tevi, tev jāgaida uz to.
Latvijas virtuvē ar parastu plīti bez īpašas jaudas šis viss sanāk lieliski — vienīgā lieta, par ko jāparūpējas, ir laiks starp soļiem. Kamēr romanesko vārās un atdziest, var sagatavot bekonu; kamēr bekons cepas, var sākt kāpostu pannā. Secība šeit svarīgāka par pulksteni, un tas ir viss noslēpums.