AI fotoBezglutēna tarte ar aveņu ievārījumu
Bezglutēna tarte ar aveņu ievārījuma pildījumu — kraukšķīgs mīklas pamats un sulīgs saldais pildījums.
Marķējumi tiek noteikti automātiski pēc sastāvdaļām un var būt neprecīzi. Ja tas ir svarīgi, pārbaudi uz iepakojuma.
Sastāvdaļas
- 200 g rīsu milti
- 50 g kartupeļu ciete
- 150 g cukurs
- 1 gab. olas
- 150 g sviests auksts
- 8 g cepamais pulveris
- 1 gab. citrona miziņa puse miziņas
- 450 g aveņu ievārījums
Soļi
Lielā bļodā sajauc rīsu miltus un kartupeļu cieti, pievieno olu, cukuru, cepamo pulveri un citrona miziņu.
Pievieno auksto sviestu, sagrieztu kubiciņos, un ar rokām iemīca mīklu bļodā.
Pārliec mīklu uz ar miltiem apkaisītas virsmas un enerģiski mīci, līdz iegūsti gludu, viendabīgu bumbu.
Ietin mīklu plēvē un liec ledusskapī atpūsties vismaz 1 stundu.
60 minIzrullē mīklu 4-5 mm biezumā.
Pārliec mīklu 22 cm diametra formā, kas ieziesta ar sviestu un apkaisīta ar rīsu miltiem, piespied pie malām.
Sadur pamatni ar dakšiņu un piepildi tarti ar aveņu ievārījumu.
Izrullē atlikušo mīklu un izgriez figūriņas tartes virspuses dekorēšanai.
Cep tarti līdz 180 grādiem uzkarsētā cepeškrāsnī aptuveni 30 minūtes.
30 minĻauj tartei pilnībā atdzist pirms pasniegšanas.
Šī ir trauslā tarte – rīsu miltu un kartupeļu cietes mīkla ar aveņu ievārījumu vidū, cepta pavisam vienkārši, bez raugoša brīnuma. Izdošanās nav sarežģīta, bet tai ir viena nianse: šī mīkla nekad nebūs tāda, kādu pazīstam no kviešu tartēm. Rīsu milti un ciete nerada lipekļa tīklu, tāpēc mīkla nestiepjas un nerullē kā gumija – tā plaisā un lūzt, ja to pārāk daudz uzmin vai velc. Tāpēc visa tehnika šeit vērsta uz pretējo – pēc īsas, spēcīgas mīcīšanas mīkla jāliek atpūsties aukstumā, lai sviesta tauki sastingst un milti uzsūc mitrumu. Bez šī soļa mīkla rullējot vienkārši sabirst.
Daži domā, ka bezglutēna mīklu var mīcīt tāpat kā kviešu – ilgi un pamatīgi, lai «aktivizētu» struktūru. Nē, tāpēc ka nav ko aktivizēt: nav lipekļa, kas veidotos no mīcīšanas. Ilgstoša mīcīšana te tikai sasilda sviestu un padara mīklu lipīgu, nekas vairāk. Pietiek sajaukt, saspiest kopā un atstāt mierā.
Gatavība krāsnī nav jāskaita minūtēs – skaties uz malām un virsu: tām jākļūst gaiši zeltainām, ievārījumam jāsāk burbuļot pie kraukšķīgās apmales. Trīsdesmit minūtes ir tikai apakšējā robeža; īsta pavarda temperatūra mājas krāsnī svārstās, tāpēc skats ir drošāks par pulksteni.
Rīsu milti dod šai tartei raupjo, smilšaino raksturu – tie neuzsūc mitrumu tik agresīvi kā kviešu milti, tāpēc garoza paliek trausla, nevis gumijaina. Kartupeļu ciete te strādā kā saistviela struktūras vietā, kur citur strādātu lipeklis – tā dod mīklai nedaudz elastības, lai tā tur formu, nesaplaisājot pavisam. Ja kāda no šīm divām sastāvdaļām trūkst, kritērijs ir vienkāršs: jāmeklē cietes tipa milti, kas sacietē aukstumā un nesasaistās karstumā pārāk ilgi – piemēram, kukurūzas ciete var aizstāt kartupeļu cieti līdzīgā daudzumā.
Auksts sviests nav untums, bet fizikas jautājums. Ja sviests ir mīksts, tas iesūcas miltos vienmērīgi un mīkla top blīva, bez struktūras – tā pēc cepšanas paliek ciešs, nevis kraukšķīgs. Aukstuma gabaliņi, iemīcīti bļodā ar rokām, paliek kā mazas tauku salas starp miltu graudiņiem, un tieši tās krāsnī izkūst, atstājot gaisīgumu. Tāpēc arī atpūtas stunda ledusskapī pirms rullēšanas nav formalitāte – tā ir brīdis, kad sviests atkal sastingst pēc siltuma no roku mīcīšanas, un milti vienmērīgi uzsūc mitrumu no olas.
Citrona miziņa šeit nav dekors garšai pašai par sevi – tā kompensē rīsu miltu nedaudz neitrālo, pat nedaudz putekļaino garšu un sabalansē ievārījuma saldumu. Var iztikt arī bez tās, taisnā izvēlē tad vairāk cukura vai citas garšvielas nozīme pieaugs, piemēram, vaniļas.
Aveņu ievārījumam jābūt pietiekami biezam, lai cepot nenotecētu caur mīklas plaisām – ja ievārījums ir šķidrs, labāk to iepriekš nedaudz ievārīt uz plīts, lai iztvaicētu lieko mitrumu. Šī ir arī vieta, kur pielāgošanās variantiem ir vienkārša: jāmeklē jebkurš biezs, ne pārāk ūdeņains ievārījums vai marmelāde – upeņu vai plūmju versija strādās tāpat labi.
Latvijas virtuvē šī ir ērta tarte tieši tāpēc, ka tā neprasa nekādu speciālu aprīkojumu – parasta cepešpanna un mājas krāsns pilnīgi pietiek, bet jāņem vērā, ka mazā formā (22 cm) karsums sadalās nevienmērīgi, tāpēc vidus bieži paliek nedaudz mīkstāks par malām – tas ir normāli, ne defekts.
Pacietība šeit ir tikpat svarīga kā jebkura sastāvdaļa – gan atpūtas stundā ledusskapī, gan pilnā atdzišanā pēc cepšanas. Silta tarte vienkārši sabirst griežot, jo sviests un ievārījums vēl nav sastingi; atdzesēta tā sagriežas tīri un mīkla paliek kopā.