AI fotoKabaču un speķa saulītes pīrāgs
Saulītes formas kārtainās mīklas pīrāgs ar kabačiem, rikotu un speķi.
Marķējumi tiek noteikti automātiski pēc sastāvdaļām un var būt neprecīzi. Ja tas ir svarīgi, pārbaudi uz iepakojuma.
Sastāvdaļas
- 2 gab. Bezrauga kārtainā mīkla
- 3 gab. Kabačis
- 250 g Rikota
- 2 gab. Olas
- 100 g Speķis
- 100 g Provolone siers
- Sāls pēc garšas
- Melnie pipari pēc garšas
- Muskatrieksts pēc garšas
- Magones pārkaisīšanai
Soļi
Nomazgājam kabačus, nogriežam galus un sarīvējam uz rīves.
Kabačiem pievienojam rikotu un speķi, rūpīgi sajaucam.
Iesitam vienu olu, pievienojam sāli, melnos piparus un muskatriekstu pēc garšas, vēlreiz samaisām.
Provolone sieru sagriežam sīkos kubiņos un pievienojam pildījumam.
Uz cepešpannas izklājam vienu kārtainās mīklas loksni un ar bļodas (apm. 12 cm diametrā) palīdzību centrā iezīmējam apli.
Kabaču un rikotas pildījumu izklājam centrā un visapkārt, atstājot 1-2 cm atstarpi no centra un 1-2 cm no ārmalas.
Pārklājam ar otru mīklas loksni un cieši piespiežam, lai labi iezīmētu centrālo daļu ar pildījumu un noslēgtu ārējo malu.
Ar nazi sagriežam 16 šķēles, neatdalot tās no 'saulītes' centra: vispirms sadalām mīklu 4 daļās, tad katru vēl 4 daļās.
Katru šķēli pagriežam par 45° uz augšu, lai būtu redzams pildījums.
Sakuļam otru olu un ar to apsmērējam visu mīklas virsmu, bet centrā uzkaisām magones.
Cepam sakarsētā cepeškrāsnī ar konvekciju 180 grādos apmēram 20-25 minūtes, līdz zeltainai garoziņai.
23 min
Šis ir tas pīrāgs, kas uztaisīts, lai izskatītos pēc svētkiem, bet mehānika aiz tā ir vienkārša — divas kārtainās mīklas loksnes, starpā mitrs pildījums, un forma, kas padara parastu pīrāgu par sauli ar stariem. Izdošanās nav atkarīga no cepšanas mākslas, tā ir atkarīga no viena — cik labi tu tiec galā ar kabaču mitrumu, pirms tas nonāk mīklā.
Kabacis ir gandrīz ūdens ar formu. Sarīvē to, un tas sāk laist sulu uzreiz, vēl pirms sāls pievienošanas paātrina procesu. Ja šo sulu neizspiedīsi ārā un pildījums paliks slapjš, cepot mīkla apakšā nesasniegs kraukšķīgumu — tā vienkārši sagatavos karstu, bet mīkstu, mitru pamatni. Tāpēc, ja grib sauso rezultātu, pēc sarīvēšanas kabažus apber ar sāli, paturi 10-15 minūtes bļodā un pēc tam izspiež ar roku vai caur drāniņu. Receptē šis solis nav pierakstīts atsevišķi, bet tas ir tas, kas nosaka, vai pīrāgs būs pīrāgs vai putra zem zelta garozas.
Otra lieta, no kuras atkarīgs rezultāts, — griezums. Šeit nav runas par precīzu minūšu skaitu nazim rokā, bet par to, cik tuvu centram tu pārtrauc griezt. Ja sagriezīsi par tuvu vidum, pildījums sāks tecēt ārā krāsnī. Ja atstāsi par daudz neskartas mīklas, "saules stari" nebūs izteikti un pagriezieni neturēsies vaļā. Te derētu atstāt kādus 2-3 cm neskartu centru — nevis tāpēc, ka tā teikts, bet tāpēc, ka tas ir loģiskais kompromiss starp formu un noturību.
Rikota šajā pildījumā darbojas kā saistviela un mīkstinātājs — tā neļauj kabaču-speķa masai krustu kušiem krīties, un dod krēmīgumu, ko pats kabacis nekad nedotu. Ja rikotas nav, var ņemt jebkuru mīkstu, nesāļu biezpienveida sieru ar līdzīgu mitruma pakāpi — biezpiens derēs, bet pirms tam to vajag nedaudz nosusināt, jo tas parasti ir mitrāks par rikotu.
Speķis šeit dod divas lietas — sāli un taukus, kas cepot izkūst un padara pildījumu bagātīgāku, nevis tikai dārzeņainu. Tas nav dekors, tas ir garšas pamats visam pildījumam, jo kabacis pats par sevi ir diezgan neitrāls. Ja speķa nav vai negribas, var ņemt kūpinātu šķiņķi vai pat bekonu — galvenais kritērijs ir tauku un sāls klātbūtne, nevis konkrēts produkts.
Provolone siers kubiņos cepot izkūst un veido tās sīkās siera kabatiņas, kas pīrāgu padara interesantāku pārgriežot. Kritērijs aizstāšanai — sauss, labi kūstošs siers ar izteiktu garšu. Vietējais siers ar līdzīgām īpašībām der lieliski, tikai ņem vērā, ka pārāk mīksts siers var izplūst un nesaglabāt formu kubiņos.
Olas šeit pilda divus dažādus uzdevumus, un tas ir svarīgi saprast — viena ola iet pildījumā kā saistviela, otra iet virsū kā glazūra. Tās nav savstarpēji aizstājamas funkcijas, tāpēc nevajag domāt, ka var apiet ar vienu olu abiem mērķiem. Virsmas ola ar magonēm dod to spīdīgo, zeltaino garoziņu — bez tās pīrāgs cepsies, bet izskatīsies pelēcīgs un neizteiksmīgs.
Par kārtaino mīklu — šeit tā ir bezrauga, kas nozīmē, ka tā nekāps, bet paliks plāka un kraukšķīgāka. Tas ir svarīgi atcerēties formas veidošanā — mīkla necels pildījumu uz augšu pati, tāpēc "stariem" jāpaceļas manuāli, pagriežot tos uz āru. Mājas cepeškrāsns ar konvekciju šeit palīdz vienmērīgi apcept visas puses, bet, ja konvekcijas nav, der nedaudz pagarināt laiku un pavērot garozas krāsu nevis pulksteni — zeltaini brūna, nevis gaiši dzeltena, ir zīme, ka iekšpuse arī ir pagatavojusies, nevis tikai virsma.
Daži saka, ka kārtaino mīklu vajag iepriekš izcept tukšu, lai apakša nebūtu mitra. Nē, jo šeit pildījums ir sauss (ja kabažus pareizi izspiedi) un mīklas biezums ir neliels — īsā cepšanas laikā abas puses pagatavojas vienlaicīgi bez papildu soļa.